15.01.2020

Latvijas Radio koris  2020. gada novembrī svinēs 80. gadu jubileju kopš kora dibināšanas leģendārā diriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Sākot jubilejas gadu, LRK ir virkne radošu plānu – koncerti Latvijā un  pasaulē, skaņu ierakstu kartotēkas papildināšana un mūsdienu komponistu jaunrades veicināšana, kas vienmēr ir bijis viens no LRK darbības maģistrālajiem virzieniem. LRK šogad būs sastopams koncertvietās Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē, Viļņā, Bogotā, Barselonā, Hamburgā, Nirnbergā, Manheimā, Monpeljē, Parīzē, Erevānā, Varšavā, Amsterdamā un Antverpenē, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgas koncertprogrammas.

        Pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem LRK stājās 1940. gada 1. novembrī ar programmu, kurā bija sakārtotas latviešu tautas dziesmu virknes. Godinot šo vēsturisko faktu, pirmā LRK jubilejai veidotā koncertprogramma “Diena aust” tiks veltīta latviešu  kora mūzikas klasikai.

LRK mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava vienmēr vēlējies mūzikas un dzejas valodā runāt par izcilām Latvijas personībām, tāpēc LRK dzimšanas dienas gadā tiks veidots viņa iecerētais koncertuzvedums “Latgolys Freska”, kas stāstīs par Latgales dzejnieci Annu Rancāni, bet novembrī ceļu pie klausītājiem sāks skatuves vēstījums “Purpura pārdevēja”,  kas stāstīs par  brīvības cīnītāju Lidiju Doroņinu -  Lasmani .

Diriģenta Kaspara Putniņa rūpīgi koptais koncertcikls “Canti Sacri” arī būs viens no LRK jubilejas gada akcentiem. "Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē K. Putniņš.

Par LRK 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs “Jubilejas mesas” pasaules pirmatskaņojums 2020. gada 3. decembrī Rīgas Domā. S.Kļava: “Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas  komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19.gs. nošu izdevējs Casa Ricordi. Pēc Dž. Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta  beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Dž. Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā protams, bija Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu Libera Me - vēlāk tā pārauga  ģeniālajā Rekviemā! Otrreiz šādu principu izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmuts Rillings 1998.gadā, pasūtot 20.gs beigu izcilākajiem komponistiem no visas pasaules komponēt Pasija 2000“(Passion-2000) Eiropas Mūzikas Festivālam Štutgartē. Tā tapa Deus Passus (Volfgangs Rihms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaidulina), La Pasiónsegún San Marcos (Osvaldo Golijovs) un Ūdens kaislība (Tan Dun) pirmizrādes. Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – respektīvi Jubilejas mesu, kurā tiktu iekļauti šībrīža redzamāko latviešu komponistu jau radītie skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par daļu šim lielformāta darbam.. Jau esošajiem Pētera Vaska un Artura Maskata opusiem Mesas daļas komponēt piekrituši Juris Karlsons, Andris Dzenītis un Ēriks Ešenvalds. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns.”

Savas astoņdesmitās jubilejas gadā LRK sniegs vairāk kā 40 dažādas koncertprogrammas  Latvijā un dažādās pasaules valstīs.

Par LRK vēsturi

        Latvijas Radio kori 1940. gadā dibināja leģendārais Latvijas diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. Laika posmā no 1963. - 1986. gadam, kora mākslinieciskais vadītājs bija Edgars Račevskis, kam sekoja Juris Kļaviņš (1987.–1992. gads). Kopš 1992. gada ar kori strādā divi diriģenti: mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

Lai atcerētos kora  pirmsākumus, ir vērts pārlapot vērienīgo albumu “Latvijas Radio koris – Fakti. Atmiņas.”, kas tika izveidots kora 75. gadu jubilejas priekšvakarā. Muzikoloģe Ilze Šarkovska – Liepiņa tajā fiksējusi Latvijas Radio kora dzīves līnijas svarīgākās zīmes: “1940. “Baigais gads”. Tas ir kā grēka zīmogs ar mājienu par radīšanas akta neviennozīmību. Kā kliedziens zelta laikmeta un Atlantīdas nogrimšanas sāpēs. Un piedzimšanā vienlaicīgi. Radio koris radās globālā laikmetu sadursmē. Varbūt tāpēc tā skanējums šodien ir tik mūsdienīgs, individualizēts, pamanāms? Koris ir kļuvis par šodienas Latvijas spilgtu daļu – savdabīgu un košu, arvien mainīgu, visur apbrīnotu. Veselas diriģentu plejādes lolotu, veidotu, kā mālus mīcītu, kā dārzu uzziedinātu.” Teodors Kalniņš. Imants Kokars. Edgars Račevskis. Juris Kļaviņš. Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. No vienām rokām citās balsis ir saudzīgi nodotas, locītas, apglāstītas, uzbužinātas, sapītas bizēs un ciešos mezglos un vaļā pa vējam laistas. Spodrinātas, kaltas, slīpētas. Tīrītas. Dzīvinošā un auglīgā pirts garā pērtas. Arvien no jauna pārdzimušas. Paaudzes un balsis mijušās, atraisot arī katra diriģenta individualitāti, spilgtumu. Savstarpēji korim un diriģentam arvien bagātinoties un augot, kopā krītot un ceļoties. Saliedējoties. Visbeidzot – meklējot katrai balsij savu individuālo krāsu, ar kuru kora partitūrā gleznot, pludināt ar citām, triept, lazēt, ēnot un gaismot, radot jaunu kopskanējumu. No tā ir būvēta arī latviešu komponistu jaunrades pils. Vai to sauksim par latvisku? Ziemeļniecisku? Vien mums piederīgu un raksturīgu? Laikmetīgu?”

Šodien LRK ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas saviem skatītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru - no senās mūzikas līdz  vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Koris ir piedalījies “Grammy” balvu ieguvušā Arvo Pērta mūzikas albuma “Adam’s Lament” (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas - valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā - ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova “Vesperes” ieskaņojumu “Gramophone” atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija “NRP” to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.

LRK ir uzstājies vairākās no ievērojamākajām koncertzālēm pasaulē, tostarp, Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall ), Amsterdamas Koncertgebau (Concertgebouw”) un “Muziekgebouw” Nīderlandē, Elbas filharmonijā (Elbphilharmonie) Vācijā, Elizejas lauku teātrī (Théâtre des Champs-Elysées) un Parīzes filharmonijas Mūzikas pilsētā (Cité de la Musique-Philharmonie de Paris) Francijā, Linkolna centrā (Lincoln Center), Kenedija centrā (Kennedy Center), Volta Disneja koncertzālē (Walt Disney Concert Hall) un Djūka universitātes kapelā (Duke University Chapel) ASV, Berlīnes koncertzālē (Konzerthaus Berlin) Vācijā, ASV Kongresa bibliotēkā (the Library of Congress), Karalienes Elizabetes zālē (Queen Elizabeth Hall) Lielbritānijā un Drēzdenes Dievmātes baznīcā (Dresden Frauenkirche) Vācijā.

LRK regulāri koncertē pasaules vadošajos mūzikas notikumos, ieskaitot, Sidnejas festivālu (Sydney Festival), “BBC Proms” Lielbritānijā, Zalcburgas festivālu un “Klangspuren” festivālu Austrijā, Lucernas festivālu Šveicē, Francijas radio (Radio France) festivālu Monpeljē, Francijā, Baltijas jūras festivālu Zviedrijā, “Montekarlo mākslas pavasara” festivālu Monako, “White Light Festival” ASV, Drēzdenes “Musikfest Erzgebirge” un “Klangvokal” Dortmundē, Vācijā, “OzAsia Festival” Austrālijā un ”Soundstreams” Kanādā. 2019. gadā Latvijas Radio koris koncertēja Japānā un Ķīnā - divas īpaši veidotas koncertprogrammas oktobra vidū izskanēja Šanhajas starptautiskajā mākslas festivālā (China Shanghai International Arts Festival), pirmizrādes Honkongā piedzīvoja kora opera Neoarctic.

LRK ir kā radošā laboratorija, kura regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla robežām. Pēdējo 20 gadu laikā, kolektīvs ir izveidojis jaunu izpratni par kori - katram dalībniekiem ir savs uzdevums, katrs sniedz savu personīgo pienesumu, veidojot korim raksturīgo, unikālo tembrālo apvienojumu.

2020. gads – Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas gads