03.10.2020

Latvijas Radio koris  2020. gada novembrī svinēs 80. gadu jubileju kopš kora dibināšanas leģendārā diriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Latvijas Radio kora jubilejas koncerti izskanēs Cēsīs un Rīgā. Jau 17. oktobrī koncertzālē “Cēsis” LRK mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos latviešu kora mūzikas klasikai veltītu programmu “Diena aust”, 30. oktobrī Rīgas Svētā Jāņa baznīcā klausītājiem būs iespēja vērtēt LRK gadiem koptā cikla “Sakrālie dziedājumi’’ jauno koncertprogrammu, ko iecerējis un īsteno diriģents Kaspars Putniņš,  bet 3. decembrī Rīgas Domā izskanēs centrālais jubilejai veltītais koncerts “ Jubilejas mesa”, koncertprogrammas idejas autors un mākslinieciskais vadītājs ir Sigvards Kļava

LRK jubilejas koncerts. Diena aust

Pirmais LRK jubilejas koncerts izskanēs 2020. gada 17. oktobrī koncertzālē “Cēsis”. Latvijas Radio Kora pirmo koncertu repertuāra pamatu pamats bija latviešu tautasdziesmu apdares un pašmāju skaņražu oriģinālkompozīcijas, tādējādi nozīmīgo jubileju ieskandinošā koncertprogramma “Diena aust” simboliski met tiltu gan uz Latvijas Radio kora pirmsākumiem, gan izgaismo Latvijas mūzikas kultūras rītausmā tapušos darbus, kas kļuvuši par latviešu kormūzikas klasiku. Jubilejas koncertprogrammā iekļautie latviešu kormūzikas dārgumi ne vien poētiski tēlo dienas ritējumu – no niansēti apdziedāta saullēkta līdz iejūtīgi izgleznotam rāmam vakaram un naksnīgiem sapņu tēliem, bet arī izgaismo tik dažādās emocionālo pārdzīvojumu nokrāsas un dvēseles saviļņojumu.

Būtiska loma to atklāsmē ir arī tēlainajām vārsmām, kas uzrunājušas mūsu klasiķus. Aspazijas bagātīgajā daiļradē iedvesmu smēlies vecmeistars Jāzeps Mediņš (“Vasaras vakars”) un smalkais liriķis Emīls Dārziņš (“Ciānas bērni”, “Sapņu tālumā”), kurš niansēti sabalsojas arīdzan ar Jāņa Poruka pasaules redzējumu (“Ja uz Betlēmi es ietu”). Latviešu profesionālās mūzikas patriarhs Jāzeps Vītols rakstījis ar Friča Bārdas (“Bērzs rudenī”), Teodora Zeiferta (“Saule austrumos”) un Jāņa Esenberģa (“Diena aust”) vārdiem, bet romantiski nospriegoto harmoniju meistars Pēteris Barisons pievērsies Jāņa Ziemeļnieka (“Mūzai”) un Kārļa Ieviņa (“Zilie sapņu kalni”) dzejas rindām. Impresionisma estētikai radniecīgais Jānis Zālītis mūzikā tērpis Raiņa dzejoli “Kad nakts”, savukārt viņa drauga Emiļa Melngaiļa dziesmas caurstrāvo tautasdziesmu motīvi, kas tuvi arīdzan Alfrēdam Kalniņam – vienam no visu laiku visražīgākajiem un žanriski daudzpusīgākajiem Latvijas skaņražiem.

Šajos latviešu kormūzikas klasikas paraugos ieaustie tēli un noskaņas, intonācijas un harmonijas ir dziļi iekodētas mūsu apziņā, iespējams, daudz lielākā mērā, nekā to racionāli apzināmies. Tādēļ ir svarīgi pie šīm pārlaicīgajām un tik būtiskajām vērtībām atgriezties, jo īpaši šobrīd, kad dzīve visapkārt neapturami mainās, un šo dziesmu brīnumainā pasaule mūsu iztēlē uzmirdz atkal no jauna un atklājas neierasti svaigi, veldzējoši un stiprinoši.

LRK jubilejas koncerts. Sakrālie dziedājumi

2020. gada 30. oktobrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs LRK jubilejas koncerts”Sakrālie dziedājumi”. Diriģenta Kaspara Putniņa koncertcikls “Canti Sacri” arī ir viens no LRK jubilejas gada akcentiem. "Šajos koncertos allaž dzirdami būtiskākie kormūzikas darbi, kas katrs savā laikā ienesuši jaunas kvalitātes mūzikas attīstībā. Radio kora koncertu sērija veltīta dažādu laikmetu un stilu sakrālajai kora mūzikai, sākot no renesanses polifonijas krāšņajiem opusiem un romantisma laika augstvērtīgākajiem sacerējumiem līdz labākajiem mūsdienu opusiem," atzīmē Putniņš.

Koncerta galveno ideju raksturo vārdi - “Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā” (Rom. 12:2) – šie vārdi ir Krista Auznieka jaunā darba Sensus pamatā. Patiesa jēga ir tām lietām un notikumiem, kas mūs pārvērš, atjauno prātu, ienes gaismu mūsu dzīvē. Tieši par šādām tēmām vēl divi latviešu jaundarbi – Mārtiņa Viļuma Lux aeterna un Santas Ratnieces Nunc dimitis. Garīgo dziedājumu programmās vienmēr ir saruna starp dažādu laikmetu komponistu darbiem. Šoreiz jauno latviešu mūziku atskaņosim kopā ar darbu, kas esot izglābis polifonas, oriģnāli komponētas mūzikas klātbūtni Rietumu baznīcā. Runa ir par Palestrīnas “Pāvesta Marčello mesu” (Missa Papae Marcelli). Mesa tika sarakstīta ap 1563. gadu, kad liela daļa Tridentas koncila dalībnieku vērsās pret daudzbalsīgu, oriģināli komponētu baznīcas mūziku, jo tā pārāk bieži esot pašmērķīga, balstīta populāru dziesmeļu melodijās, bez cieņpilnas attieksmes pret Svētajiem Rakstiem. Pēc Palestrīnas “Pāvesta Marčello mesas” noklausīšanās tomēr esot kļuvis skaidrs, ka tādu skaistumu, tādu vērtību aizliegt un iznīcināt nedrīkst, ka vaina ir komponistu nevīžībā, jo tie “netop pasaulei līdzīgi, bet, ka tiem jāpārvēršas, jāatjaunojas savā prātā.” 

LRK jubilejas koncerts. Jubilejas mesa.

Par Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs “Jubilejas mesas” pirmatskaņojums 2020. gada 3. decembrī Rīgas Domā.

 Sigvards Kļava atzīmē: “Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas  komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevniecība Casa Ricordi. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Dž. Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu Libera me, kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998.gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot 20. gs. beigu izcilus komponistus no visas pasaules komponēt “Pasiju 2000“ (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa Deus Passus (Volfgangs Rīms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaiduļina), La Pasión según San Marcos (Osvaldo Golihovs) un Water Passion after Saint Matthew (Taņs Duņs). Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – “Jubilejas mesu”, kurā tiktu iekļauti latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi,  kas kļūs par šī lielformāta darba daļu. Jau sacerēti Pētera Vaska un Artura Maskata opusi, bet jaunas mesas daļas komponēt piekrituši Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Juris Karlsons. Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto “Lūgšanu Latvijai”. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns.”

Par Latvijas Radio kora 80. gadu jubilejas centrālo asi un kulmināciju kļūs “Jubilejas mesas” pirmatskaņojums 2020. gada 3. decembrī Rīgas Domā. Sigvards Kļava: “Kora 80. gadu dzimšanas dienai paredzēts iestudēt mesu, kas  komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevniecība Casa Ricordi. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Dž. Verdi, kas rakstīja pēdējo daļu Libera me, kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998. gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot 20. gs. beigu izcilus komponistus no visas pasaules komponēt “Pasiju 2000“ (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa Deus Passus (Volfgangs Rīms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaiduļina), La Pasión según San Marcos (Osvaldo Golihovs) un Water Passion after Saint Matthew (Taņs Duņs). Latvijas Radio korim ir iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – “Jubilejas mesu”, kurā tiktu iekļauti latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi vai pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta  darba daļu. Jau sacerēti Pētera Vaska un Artura Maskata opusi, bet jaunas mesas daļas komponēt piekrituši Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds un Juris Karlsons. Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka  lūgšanu “Gaismas Latvija”. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim un perkusijām, bet uz skatuves to inscenēs režisors Roberts Rubīns.”

 

 

 

 

 

 

Cēsīs un Rīgā izskanēs Latvijas Radio kora jubilejas koncerti