19.02.2019

FestivālaSaxophonia ceturtā koncerta programmā, kas izskanēs 22. februārī Svētā Jāņa baznīcā, dzirdēsim četru latviešu komponistu – Riharda Dubras, Jāņa Lūsēna, Selgas Mences un Riharda Zaļupes –darbus, veltītus neparastam un saistošam mūziķu sastāvam, kurā festivālā dominējošajam saksofonam pievienojas balss un ērģeles. Trīs opusi radīti īpaši šim vakaram un piedzīvos pirmatskaņojumu.

Šī gada jubilārs Jānis Lūsēns par savu skaņdarbu korim un saksofoniem Mīlestībai un Piedošanai’’ stāsta: “Arta Sīmaņa rosinātā skaņdarba pamatā ir Andreja Eglīša vārsmas no krājuma “Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm” (1982). Dzejas izteiksmē jūtams briedums, kad daudz piedzīvots, izjusts. Cikls ir kā atskats, rezumējums, kas ar filozofisku apcerīgumu, mieru un vienkāršām metaforām runā par katram cilvēkam svarīgām lietām – mīlestību un piedošanu. Kora homofonais skanējums, harmoniju maiņas palīdz atklāt dzejas vienkāršību un skarbumu. Alta un soprānsaksofoni ir kā putnu balsis, to sasaukšanās, kas, cilvēkam aizejot, paliek mūžīga”.

Jāņa Lūsēna vokālais cikls ar Rainera Marijas Rilkes dzeju Valda Bisenieka atdzejojumā Es ticu neteiktajam” izskanēs tādā sastāvā, kādā tika pirmatskaņots 2015. gadā – ar Kristīni Adamaiti pie ērģelēm, Arta Sīmaņa altsaksofonu un Jolantas Strikaites-Lapiņas balsi. Poētiskais darbs apliecina komponistam raksturīgo melodisko izjūtu. Jānis Lūsēns: “Rilkes dzeja ir saruna ar Dievu, reizēm – kā līdzīgam ar līdzīgu. Dieva jēdziens dzejniekam ir plašs un daudzveidīgs. Arī mūzikā meditācija pāraug gan radošā trauksmē, gan klusā padevībā, tomēr atgriežoties meditācijas radītajā mierā.”

Komponists un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe iedvesmu savam jaundarbam guvis ceļojumā uz Kataloniju, kur varenā kalnu masīvā atrodas Monserratas benediktīņu klosteris. Ļaužu ceļi jau laiku laikos turp veduši pie Melnās Dievmātes statujas, kurai piedēvē dziedinošas spējas. Rihards Zaļupe: ““Lūgšana Monserratas Melnajai Madonnai” komponēta saksofonu kvartetam, sitaminstrumentiem un jauktam korim, teksta autore ir Sondra Zaļupe. Apmeklējot Monserratas klosteri, sajutu īpaši dziļu enerģiju un kosmisko spēku, kas bija mans iedvesmas avots rakstīt savu pirmo muzikālo lūgsnu.”

Saksofona un kora balsu dialoga skaniskās iespējas rosinājušas arī komponisti Selgu Menci, kura festivālam Saxophonia radījusi opusu Zvaigžņu gaisma”.  Selga Mence saka: Skaņdarbs  Zvaigžņu gaisma ir mana fantāzija par kosmosu, laiku, telpu, mūžīgo un

bezgalīgo.  Šīs tēmas risinātas ļoti daudzu pasaules dzejnieku darbos, izvēlējos  fragmentus no Rainera Marijas Rilkes, Viljama Bleika vārsmām  un  latviešu tautas dziesmām trīs valodās – vācu, angļu, latviešu. Šie teksti un mūzika ir tapuši dažādos gadsimtos - visuma  noslēpumi cilvēkus ir fascinējuši visos laikos. Zvaigžņu gaismas mūzikā tāpēc ari ir dažas Džordža Krama /George Crumb/ Makrokosmosa intonāciju alūzijas.

Koncertā skanēs arī Riharda Dubras Noktirne” 12 saksofoniem, kas sacerēta 2014. gadā.

LATVIJAS RADIO KORA PIRMATSKAŅOJUMI