01.11.2020

Pirmo reizi pie Radiofona mikrofoniem LRK stājās 1940. gada 1. novembrī ar programmu, kurā bija sakārtotas latviešu tautas dziesmu virknes. Un nu jau daudzu gadu garumā Latvijas Radio kora skaniskā vizītkarte gan Latvijā, gan tālu pasaulē, noslēdzot ikvienu koncertprogrammu, ir skaistā latviešu tautas mūzikas pērlīte “Dziedot dzimu, dziedot augu” Alfrēda Kalniņa apdarē.

Šī skaņu glezna pārlidojusi baznīcu velves un rotājusies virs skatītāju rindām daudzās pasaules koncertzālēs, vienmēr atrodot savu adresātu - klausītāju sirdis un dvēseles - un, tur iemājojot, kā maza daļiņa no Latvijas Radio kora un mūsu Dzimtenes Latvijas.

Šī gada sākumā pēc kāda Latvijas Radio kora koncerta rakstniece Nora Ikstena uzrakstīja eseju ”Dziedot dzimu” un veltīja to Latvijas Radio korim. Šis vēstījums gaidīja īsto un svarīgo dienu un tieši šodien iegulst mūsu dienasgrāmatā kā ceļa vārdi nākotnei….

 

“Dziesma mums ir kā rakstu zīme. Bet rakstu zīme ir liktenis, dzīve no pādītes līdz vāķim. Tūkstošiem tautas dainu teic par dziesmu….

Dziedāt agri rītā un sebu vakarā,  ar putniņiem, kas skaisti dzieda  un  govis ganot, gavilēt līdz ar mežu galiem, nodziedāt dusmas, iet dziesmās, ne naidos, sadziedāties pār novadiem, apdziedāties talkās un dzīrēs, skumjas nodziedāt nost, pūru piedziedāt un rozes dārzā, ar bāliņiem lustēt, dungot sienu vedot un vagu arot, uzvilkt meldiju karā aizejot, dziedādamies mājās pārnākt, skaņu balsi pār upi laist, dziesmas kā karotes darināt, ar rīklīti ērģelēt, pielasīt dziesmas kā ogas vācelītē, locīt mēli kā locīja lakstīgala, dzimstot dziedāt un dvēselei pie Dieviņa aizejot.

Dzīve reizēm dzeļ, bet dziesma dziedina. Dievs vien zina, kā nu būs šovakari - citam dziedāt, citam raudāt. Bet dziedot dvēsele veldzējās- i priekos, i bēdās. Kā bite pār ziedu nolīgo, kā smilga nozied sudraba rasu, kā kumeliņš pieguļā nosprauslo.

Dziesmā dziedinoties rodas dzīves spēks. Mums, radībām, lielajā visumā, kur nevar visas zvaigznes saskaitīt un visas dziesmas izdziedāt. Bet uz brīdi mums dota balss, dzīves un dziesmas vara gavilēt tā, lai trīc kalni un skan meži.

Dziesma mums ir kā rakstu zīme. Bet rakstu zīme ir liktenis- dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju.”

Latvijas Radio korim – 80