23.07.2019

Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs diriģents Sigvards Kļava koncertēs Francijā,  jau 27.reizi piedaloties Francijas Radio un Monpeljē reģiona rīkotajā festivālā. 24. jūlijā Latvijas Radio kora un Monpeljē operas orķestra un solistu izpildījumā izskanēs Vensāna d’ Endī operas  “Fervāls’’ koncertuzvedums.

Francijas Radio un Monpeljē reģiona rīkotais festivāls ir viens no svarīgākajiem Eiropas vasaras mūzikas festivāliem, kas savā programmā īpašu uzmanību pievērš nozīmīgām, bet mazpazīstamām operām, kuru koncertuzvedumi ir festivāla centrālais notikums.

Šogad festivāls pievērsies savulaik ļoti ievērojama franču komponista un muzikologa Vensāna d’ Endī (Vinsent d’Indy) daiļradei. 24. jūlija vakarā festivāla norises centrālajā vietā Berlioza operā Le Corum Latvijas Radio kora un Monpeljē operas orķestra un solistu izpildījumā izskanēs izskanēs Vensāna d’ Endī operas  “Fervāls’’ koncertuzvedums.

Saistībā ar operas “Fervāls “ koncertuzvedumu nācis gaismā vēl kāds īpaši Latvijai svarīgs fakts -  komponista Vensāna d’Endī  arhīvā atrasts kāds īpašs dokuments – Latvijas radošās inteliģences pārstāvju parakstīta un komponistam Rīgā, 1923 gada novembrī veltīta pateicības vēstule, kuru d’Endī ģimenes pārstāvji vēlas dāvināt Latvijai.

24. jūlijā pirms operas ‘’Fervāls’’ uzveduma svinīgā pasākumā Francijas Radio un Monpeljē reģiona  festivāla vadība šo vēsturisko dokumentu nodos Latvijas vēstniekam Francijā Imantam Lieģim.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies  Latvijas vēstnieks Imants Lieģis, kurš arī pārstāvēs LR kultūras ministru Nauri Puntuli, Latvijas Institūta direktore Vita Timermane-Moora ,Latvijas Radio koris, Francijas Radio festivāla pārstāvji, Monpeljē pilsētas un reģiona pārstāvji. Vēstule tālāk tiks nodota Kultūras ministrijai.

Latvijā mūzikas zinātnieks Mikus Čeže  izpētījis vēsturisko notikumu secību un lūk viņa komentārs:

1923. gada 3. novembrī Rīgā ieradās izcilais franču komponists, diriģents un profesors Vensāns d’Endī. Komponists kopā ar dzīvesbiedri jau 4. novembrī apmeklēja Reitera kora koncertu Māras baznīcā jeb Rīgas Domā, turpmākajās dienās baudot Latvijas Nacionālās operas iestudējumus (6. novembrī – Aleksandra Dargomižska operu Nāra, bet 7. novembrī – Riharda Štrausa operu Salome). Ko teikt par jūsu zemi, par jūsu galvaspilsētu Rīgu? Pie jums ir ļoti slikts laiks, bet ļoti muzikāla tauta, kas liek aizmirst par lietu [nokrišņiem]. Es biju baznīcā, jums ir ļoti skaisti kori, ļoti skaistas balsis, jūs mākat dziedāt. – Pie Vensāna d’Endī // Latvis, 10.11.1923

Galveno sabiedrības uzmanību izpelnījās Vensāna d’Endī diriģētie franču mūzikas koncerti Latvijas Nacionālajā operā, tomēr pašam komponistam jo īpaši svarīgs šķita viss, kas saistīts ar izglītības sfēru: 12. novembrī Latvijas Universitātes aulā  d’Endī nolasīja lekciju par franču mūzikas attīstības tendencēm, tajā pašā dienā viņš apmeklēja arī Latvijas Konservatoriju un tikās ar tās audzēkņiem.

Vensāna d’Endī (Vincent d’Indy) viesošanās Nacionālā operā divos simfoniskos koncertos 8. un 13. novembrī izvērtās par mūsu mūzikas mīļotājas publikas svētku dienām. [..] Franču mākslas kultūra mums mazāk pazīstama; visu laiku dzīvojām līdzās mūsu tuvāko kaimiņtautu, vācu un krievu, pasmagai mūzikai – un retam laimīgam bija lemts [..] ieelpot izsmalcinātās, visā pasaulē pazīstamās franču dailes gaisu. – J[ānis] C[īrulis] Koncerti // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1.12.1923

Precīzu Vensāna d’Endī daiļrades raksturojumu sniedzis latviešu komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis: Pārdzīvojumu un iegūtā domu brieduma ritošā arhitektūrā ietverta skaņu simbolika. Sava izvērstā raksta noslēgumā viņš aicināja pievērst šim autoram pienācīgo uzmanību:  Saņemsim d’Endī kā dižu, cildenu viesi. Iepazīsimies – lai šķirtos sapratušies. Kā jauni un mīļi draugi – lielā, gara bagātā Francija un mazā, gribas stiprā Latvija.  – Jānis Zālītis Vensāns d’Endī // Jaunākās Ziņas, 8.11.1923

Latvijas Nacionālās operas orķestri Vensāns d’Endī diriģēja gan 8., gan 13. novembrī, interpretējot Kloda Debisī, Sezāra Franka, Pola Dikā, Ernesta Šosona, Albēra Rusela, Morisa Ravela mūziku. Abos koncertos Latvijas Nacionālajā operā publikai un kritikai jo īpaši interesanti, protams, bija iepazīt Vensāna d’Endī skaņdarbus paša autora vadībā: 8. novembrī viņš diriģēja savu simfonisko poēmu-triptihu Vasaras diena kalnos [Jour d'été à la montagne] un simfoniskās variācijas Ištara [Istar], bet 13. novembrī sajūsmināja klausītājus ar  simfonisko triloģiju Vallenšteins un ar 1. cēliena ievadu no operas Fervāls.

Par Vensāna d’Endī vizīti Latvijā rakstīja gan latviešu, gan arī vietējie vācu un krievu izdevumi. Detalizēti tika atspoguļota arī 1923. gada 13. novembra koncerta izskaņas īpašā norise Latvijas Nacionālajā operā: Sirmais diriģents, neskatoties uz saviem 72 gadiem, vada orķestri spirgti. Koncerta beigās franču lielajam meistaram latvju mūzikas mākslinieku un citu gara darbinieku uzdevumā Jānis Zālītis, Jānis Mediņš, Teodors Reiters un Pauls Šuberts  pasniedza adresi [apsveikuma rakstu].  Pauls Šuberts to nolasīja latviešu un franču valodās. Adresē uzsvērta latviešu mākslinieku vēlēšanās tuvināties franču mākslai un pacelt latvju mākslu tik augstu, lai tā aizskanētu arī līdz Francijai.  – J. Arnolds [ = Jēkabs Graubiņš] Mākslas dzīve // Latvis, 15.11.1923

Vensānam d’ Endī 1923. gadā Rīgā dāvināto apsveikuma rakstu ar dzintariem rotājis pazīstamais latviešu mākslinieks Burkards Dzenis (sk. Latvijas Sargs, 1923 Nr. 246).

 

Vensāna d’Endī operas “Fervāls’’ koncertversija 24. jūlijā izskanēs Francijas Radio festivāla norises centrālajā vietā - Berlioza operā Le Corum. Konceruzvedums izskanēs iestudējuma muzikālā vadītāja un diriģenta Mihaela Šēnvanda (Michael Schønwandt) vadībā.

https://lefestival.eu/montpellier/le-corum/opera-lyrique/v-dindy-fervaal