29.02.2020

Viens no festivāla centrālajiem notikumiem būs Latvijas Radio kora koncerts, diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. 13. martā. Programma tiek veidota ap centrālo darbu, izsmalcinātā intelektuāļa un dzīves baudītāja itāļu avangardista Lučano Berio (Luciano Berio, 1925- 2003) “A-ronne”. Autors saka: “A-ronne ir teksta vokalizācija un tā pārveidošana uz kaut ko ļoti pirmatnēju, bet vārdos grūti nodefinējamu. Vispār tas ne tuvu nav skaņdarbs tradicionālā izpratnē, lai gan strukturālie paņēmieni nereti ir gluži ierasti: piemēram, modulācijas, intonācijas, īpaši traktētas aliterācijas, skaņas un trokšņa attiecības, reizumis arī standarta melodijas, polifonija un heterofonija. A-ronne muzikālais pamats ir pamatu pamats tai ziņā, ka tas sastatāms ar ikkatra pieredzi no ikdienas saziņas līdz aktiera runai, kur būtiskas ir izteiksmes nianses un fiksēti mainās nozīmes. Tāpēc man labpatīk skaņdarbu definēt kā dokumentāru Edoardo Sangvineti (1930–2010) dzejoļa versiju – tai nozīmē, kādā runājam par kādas gleznas vai eksotiskas valsts dokumentāru atveidu. Sangvineti dzejolis, kas, pārlikts mūzikas valodā, izlasāms daudzējādi, šeit ir nevis mūzikas teksts, bet drīzāk teksts, kas pētāms, kas ģenerē dažādas vokālas situācijas un izteiksmes. Visbeidzot, A-ronne vienlīdz ir tāds kā madrigale rappresentativo, t. i., tāds kā “klausāmais teātris”, kāds bija pazīstams 16. gadsimta Itālijā, un arī vizuālās mākslas naivisma līdzinieks. Lai cik izvērstas ir piedāvātās situācijas, tās allaž ir reducējamas uz tādām, kas uzskatāmas par elementārām un saistās ar atpazīstamām, ierastām un nepārprotamām sajūtām: uz saietiem, uzrunu, kas veltīta laukumā sanākušam pūlim, vizīti pie psihoterapeita, grēksūdzi, kazarmām, guļamistabu un tamlīdzīgi.
Sangvineti dzejolis tiek atkārtots reizes divdesmit, un gandrīz ikreiz – no sākuma līdz beigām. Tiek piedāvāti trīs motīvi: pirmajā daļā – sākums, otrajā vidus, un trešajā – noslēgums. Dzejolis strikti sakņojas citātos, kas, tulkoti dažādās valodās, nāk no Jaunās Derības Jāņa Atklāsmes grāmatas (latīniski un grieķiski), arī Lutera vāciskojumā un pārlikumā Gētes “Faustā”, līdz Eliota dzejas rindām; no Dantes teksta līdz komunistu manifesta pirmajai rindiņai; no Barta esejas par Bataju līdz pirmajam alfabēta burtam (a, alpha, aleph) un līdz pēdējam burtam ronne, kas senos laikos pēc ‘z’
noslēdza itāļu alfabētu.
Programmā arī trīs jauno latviešu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi – Evija Skuķe, Agita Reķe un Alise Rancāne ir radījušas skaņdarbus, zinot, ka tos atskaņos vienā programmā ar Berio “A-Ronne” un met tuvākus vai tālākus tiltus ar šo maģistrālo darbu.

DECIBELS
DECIBELS