Koncerti drīzumā

Aktrise Guna Zariņa

Latvijas Radio koris

Diriģents Sigvards Kļava

Režisors Vladislavs Nastavševs

Koncertizrādē "Naktssardze" Latvijas Radio kora dziedājumi mijas ar aktrises Gunas Zariņas dzejas lasījumiem. Koncertizrādes tēma balstīta Gijoma Apolinēra fantastiskajā dzejolī "Mirušo māja". Sajūta kā starpposms starp vienu eksistenci un citu, kā robeža starp šīm paralēlajām pasaulēm. Diena un nakts, šī dzīve un tā dzīve, šī gaisma un tā gaisma. Tas nav mēģinājums to izstāstīt, bet izdzīvot.

Gijoms Apolinērs jeb īstajā vārdā Vilhelms Alberts Vlodzimežs Apolinārijs Kostrovickis bijis Itālijā dzimis poļu izcelsmes franču dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks un mākslas kritiķis, viens no 20. gadsimta sākuma Eiropas avangarda spilgtākajiem pārstāvjiem. Bērnību pavadījis Itālijā, 1899. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz Parīzi. Kopš 1910. gada aktīvi darbojies publicistikā, rakstījis hronikas žurnālam “Mercure de France” un kritikas izdevumam “Paris-journal”. Rakstījis publikācijas arī par moderno mākslu. Draudzējies ar sava laika modernās mākslas pārstāvjiem: Pablo Pikaso, Andrē Derēnu, Morisu de Vlaminku. 1917. gada pavasarī uzstājies ar manifestu par nākotnes mākslu "Jaunais gars". Apolinērs ir vārda sirreālisms autors un tiek uzskatīts par vienu no šī mākslas virziena literatūrā aizsācējiem. "Viņa dzejā visskaidrāk parādās visai franču mūsdienu dzejai raksturīgā tradīcijas un revolūcijas, kārtības un dēkainības, intelekta un instinkta mijiedarbe”, par Apolinēra vārsmām sacījusi atdzejotāja Maija Silmale. 1913. gadā publicētais dzejoļu krājums “Spirti” (Alcools) ir viens no dzejnieka zināmākajiem veikumiem, kas 1999. gadā laikraksta “Le Monde” veiktajā aptaujā “100 gadsimta grāmatas” ierindots 17. vietā. Pirmā pasaules kara laikā Apolinērs guva smagu galvas ievainojumu un mira īsi pirms pamiera beigām, spāņu gripas epidēmijas laikā. Gijoma Apolinēra dzejolis “Mirušo māja” izaudzis no stāsta par aizgājējiem (L`Obituaire, 1907–1913), prozas tekstu brīvi izkārtojot dzejas rindās. “Tajā tiek sapludinātas dzīves un nāves robežas, un meklēts līdzsvars starp smiekliem un asarām, iedomām un fantāzijām, drāmu un absurdu” (Lionel Follet, “Apollinaire entre vers et prose de "L’Obituaire" à "La Maison des morts”). Koncertizrādē “Naktssardze” dzejolis pārtop metaforiskā stāstā par mirušo un dzīvo vienas nakts tikšanos, kas aizgājējiem savā ziņā ļauj vēl piedzīvot pārtrauktās dzīves, nepiepildītās ilgas un sapņus, savukārt dzīvajiem atgādina, ka aiziešanas (pāriešanas) stunda ir gaidīta, taču ikkatram nezināma. Dzīvie ir mirušie un mirušie dzīvie, – abas pasaules ir vienotas, ne šķirtas.

Notikušie koncerti

05.04.2019 19.00
Latgales vēstniecība GORS