Koncerti drīzumā
Sestdiena, 27. jūnijs plkst. 19.00
Sv. Egidiena | Nirnberga

Latvijas Radio koris

Rīgas Saksofonu kvartets

Diriģents Sigvards Kļava

Programma:

 Frensis Pulenks, Bernds Franke, Johans Sebastians Bahs, Knuts Nīsteds, Arvo Perts

27. jūnijā Latvijas Radio koris kopā ar Rīgas Saksofonu kvartetu un diriģentu Sigvardu Kļavu Nirnbergā atklās Musikfest ION. Šis tradīcijām bagātais festivāls notiks jau 69. reizi, jau tradicionāli pastiprinātu uzmanību pievēršot daudzveidīgam ērģeļrepertuārām, kā arī dažādos laikos un vietās tapušai garīgajai mūzikai, un šogad īpaši izgaismojot arīdzan darbus, kas runā par drosmi, atvērtību un brīvību... Šīs tēmas caurvij arīdzan latviešu mākslinieku programmu, kurā baroka mūzika sabalsojas ar 20. un 21. gadsimta komponistu pasaules redzējumu.

Līdzās angļu lepnuma Henrija Pērsela krāsainām harmonijām caurvītajai “Fantāzijai par vienu noti” skanēs Hear my Prayer, Oh Lord” – šī ražīgā baroka meistara iedvesmotā zviedru mūsdienu mūzikas leģendas Svena Dāvida Sandstrēma paritūra. Arī 20. gadsimta norvēģu klasiķis Knuts Nīstets savā daiļradē apliecinājis dziļu interesi par senās mūzikas krāšņumu, tās bagātības radoši savijot ar sava laika skaņumākslas iespējām, ko atklāj arīdzan kompozīcija “Immortal Bach”,  kurā viņš atsaucas uz baroka dižgara korāli, kas, savukārt, līdzstatīts paša vācu meistara četrbalsīgajam kanonam BWV 1073 jeb “Canon perpetuus”, kuru izdziedās saksofonu kvartets.

Vācu skaņradis, Leipcigas Mūzikas augstskolas profesors Bernds Franke, pirms piecpadsmit gadiem komponējot iepaidīgo opusu “On the Dignity of Man”, savukārt, iedvesmojies no Džovanni Piko della Mirandolas 1487. gadā uzrakstītās “Runas par cilvēka cieņu un pārākumu” (“Oratio de dignitate et excellentia hominis”). Šis itāliešu filozofa nozīmīgais traktāts nereti tiek dēvēts par renesanses manifestu... Tajā Visuvarenais Radītājs Dievs, kuru autors dažviet dēvē arī par Arhitektu, uzrunā cilvēces ciltstēvu Ādamu... (“Es esmu novietojis tevi Visuma centrā, lai tu no turienes vislabāk varētu aplūkot visu, kas ir tev apkārt un kas notiek pasaulē. Es neesmu tevi radījis ne kā debesu būtni, ne arī kā zemes būtni, ne mirstīgu, ne arī nemirstīgu, lai tu kā brīvs un lepns skulptors pats veidotu sevi, kādu vien vēlies. Tu vari kļūt par izdzimteni dzīvnieku, bet tu arī vari ar savas dvēseles vēlmes palīdzību pacelties līdz dieviš ķajam pirmtēlam.”)

Uz spilgtu literāro pirmavotu – vairākiem izciliem Pola Eliāra dzejoļiem – balstīta arīdzan filigrānā franču komponista Fransisa Pulenka kantāte “Cilvēka seja” (“Figure humaine”). Šis dziļi satricinošais kormūzikas šedevrs, kas radīts Otrā pasaules kara laikā, noslēdzas ar tik nozīmīgo vārdu liberté – brīvība...