Koncerti drīzumā

Piedalās:
Latvijas Radio koris
Lāsma Meldere Šestakova, barokvijole
Zane Grosa, barokvijole
Ainārs Paukšēns, viola da gamba
Ilze Reine, ērģeļpozitīvs
Jurģis Klotiņš, kontrabass
Mārtiņš Garkevičs, teorba
Diriģents Pēteris Vaickovskis

Programmā:
Dītrihs Bukstehūde (Dietrich Buxtehude, 1637-1707) Membra Jesu Nostri, BuxWV 75

Dītrihs Bukstehūde bijis viens no ievērojamākajiem ziemeļvācu baroka komponistiem – vācu mūzikas tēvs, kā viņu nodēvējuši vēsturnieki. Bukstehūdes prasme ērģelspēlē tikusi izslavēta visā Eiropā, un līdz Johanam Sebastiānam Baham, kurš, kā vēstī nostāsti, jaunībā kājām mērojis teju 400 kilometru attālu ceļu, lai dzirdētu sava vecākā kolēģa meistarību un mācītos no viņa, Bukstehūde bijis izcilākais vācu ērģelnieks. Viņa spalvai pieder nozīmīgs ērģeļmūzikas mantojums, kamdēļ Bukstehūde vienmēr ticis uzskatīts par izcilu instrumentālās mūzikas skaņradi. Taču 20. gadsimta sākumā atklātībā nonāca vairāki Bukstehūdes vokālinstrumentālie opusi, kopskaitā ap 100, kas klausītājus pārsteidza ar ārkārtīgi bagātu un krāsainu vokālās tehnikas un žanru daudzveidību. Septiņu kantāšu cikls Membra Jesu nostri ir Bukstehūdes ievērojamākais sacerējums korim, solistiem un nelielam instrumentu ansamblim, kur katrā no daļām tiek vērsts skatiens uz kādu no Jēzus Kristus locekļiem (uz pēdām, ceļiem, rokām, sāniem, krūtīm, sirdi, seju), sērojot pie krusta. Lai arī Bukstehūde bijis protestants, kantātes mistiskie, noslēpumainie teksti aizgūti no himnu grāmatas Rhythmica Oratio, ko piedēvē kādam viduslaiku cisterciešu ordeņa mūkam. Savukārt skanisko audumu caurvij ārkārtīgi ekspresīvi dziedājumi, ko jo spēcīgi paspilgtina baroka izteiksmīgā retorika.

Notikušie koncerti

31.03.2017 19.00
Rīgas Sv. Jāņa baznīcā