Jau vairākus gadus atpakaļ, dzīvojot Aspazijas un Raiņa jubilejas gada lielajās gaidībās, zināju, ka šim tandēmam ar Radio kori pieskarsimies, tikai toreiz vēl nezināju, kāda būs uzveduma forma un kāda mūzika tajā skanēs.

Lasot, meklējot un iedziļinoties mani arvien vairāk ieinteresēja papētīt, kas ir tie mehānismi – muzikālās īpašības, dzeja, atbilstība šī laika garam, sajūtām –, kas Mārtiņa Brauna dziesmu Saule, Pērkons, Daugava, līdzīgi kā Pūt, vējiņus, padarījuši par īpašu, aizkustinošu un nerakstītai himnai līdzvērtīgu dziesmu latviešu cilvēkā šodien. Tas lika vēlreiz iepazīt Raiņa Sērdieņu dziesmu, kā arī daudzos Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava ierakstu variantus, lai mēģinātu saprast, kas galu galā ir Brauna Daugava, un kāpēc mūsu atmiņās un apziņās (kas vēl atceras tos laikus) šī dziesma dzīvojusi un dzīvo arvien tik aktīvu dzīvi. Uzdevums ir grūts! Taču ir kāds zināms kods, un, ja tajā “noķeras”, tad ir lietas, kas, manuprāt, ļoti uzrunā. Raiņa un Brauna Sērdieņu dziesmu veidošu pēc savas šodienas sajūtas un lasījuma, ar šodienas skatījumu, jo, arī no jauna lasot pašu tekstu, emocionāli tas mani tagad uzrunā citādi, nekā Mārtiņu Braunu toreiz, komponējot poēmu Daugava. (..)

Sigvards Kļava

Komponists, savu skaņdarbu izpildītājs (sintezators, klavieres, balss) Mārtiņš Brauns (1951) dzimis Rīgā, ārstu ģimenē. Mūziku viņš apguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolā: klavierklasē, tad kora klasē, pēc balss lūzuma – kordiriģēšanas klasē un pēc tam – mūzikas teorijas nodaļā, kur pie Ģederta Ramana mācījies arī kompozīciju. Latvijas Konservatorijā Brauns kompozīciju studējis pie Ādolfa Skultes, 1976. gadā iegūstot komponista un mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēja kvalifikāciju.

M. Brauna kormūzika vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Par spilgtu radošo devumu Latvijas kultūras bagātināšanā (Sapnis par Rīgu) Mārtiņš Brauns 2001. gadā saņēmis LR Kultūras ministrijas balvu, kā arī šis darbs tika izvirzīts Gravemayer award pasaules mūzikas konkursam. Savukārt Brauna komponētā Saule, Pērkons, Daugava Latvijā, Anglijā, Somijā, Izraēlā, un citviet pasaulē atskaņota vairāk nekā 100 reižu.

Raiņa poēma Daugava (Sērdieņu dziesma) sacerēta Kastaņolā, trimdas gados. Vairums dzejoļu tapuši 1916. gadā, bet poēmā ietverta arī gadu agrāk rakstīta un nākošajos trīs gados sacerēta dzeja. 1919. gadā darbs tika sakārtots un rudenī, bermontiādes dienās, izdots. Sajūsma par šo grāmatu bijusi tik liela, ka iedvesmas spēka ziņā tā līdzinājusies karavīru pulka cīņas sparam.

Komponists Jānis Lūsēns (1959) ir dziesminieks un melodiķis. Savulaik spilgti sevi pieteicis neakadēmiskajā mūzikā, izveidojot un darbojoties grupās Zodiaks un Neptūns, uzvarot festivālā Liepājas dzintars (1987) un radot albumu Disco Alliance, kas izpārdots 20 miljonu tirāžā visā pasaulē. Deviņdesmitajos gados viņš pievērsies akadēmiskākām toņkārtām un arvien aktīvi darbojas gan teātra mūzikā, gan raksta mūziklus (Burvis no Oza zemes, Meierovics, Sniega karaliene, Hotel Kristina, Īkstīte, Neglītais pīlēns, u.c.), rokoperas (Sfinksa, Indriķa hronika, Kaupēn, mans mīļais), operas (Putnu opera, Leļļu opera, Agrā rūsa), vokālsimfoniskus darbus, veido dažādus muzikāli teatrālus uzvedumus, kā arī komponē kamermūziku atšķirīgiem vokāliem un instrumentāliem sastāviem. Lūsēns saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists (1996 – par mūziku izrādei Santa Krusa, 1999 – par rokoperu Kaupēn, mans mīļais), Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000. gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003. un 2014. gadā. Kopš 1987. gada J. Lūsēns ir Komponistu Savienības biedrs.

Programma Tas vārds ir turpinājums latviešu autoru dzejas cikla tradīcijai. Aspazijas dzejoļu izlase, kurā apkopotas rindas no atšķirīgiem dzejoļu krājumiem, komponista J. Lūsēna rokās nonākusi nejauši. Viņas dzeja nāk no izsapņotiem ideāliem, kas brīnumainā veidā iedzīvina dabu, pāriet steigā, nemierā un nepastāvībā, kas aizrautīgi tiecas pasauli pārkārtot un pārveidot, esot neapmierinātībā ar tagadnes realitāti, tā klejo un maldās no vienas galējības otrā, ārpus laika un telpas robežas, neparastā veidā savienojot sapņainību un trauksmainību. Iedvesmojoties no dzejnieces galējību amplitūdas, 2012. gadā J. Lūsēns komponē dziesmu ciklu balsij un instrumentālam pavadījumam.