Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu

https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/sestdienas-salons/dzives-dziesma-piecos-gredzenos-14220980

Diāna Jance. 15.05.2019

Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) organizētais ikgadējais festivāls "Pasaules mūzikas dienas" kopš tā aizsākuma 1923. gadā ir viens no svarīgākajiem un vecākajiem mūzikas festivāliem pasaulē un katru gadu notiek citā valstī.

Šogad tas beidzās 10. maijā un tā partneri bija Igaunijas Komponistu savienība un festivāls "Igaunijas mūzikas dienas", kas festivāla nedēļā bija organizējuši koncertus un mūzikas notikumus Tallinas un Tartu koncertzālēs.

Kopš 2007. gada "Pasaules mūzikas dienu" festivālā iekļauta arī latviešu komponistu mūzika, un Latvija ir viena no retajām ISCM dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka katru gadu šī nozīmīgā festivāla programmā iekļauj vismaz vienu vai pat vairākus latviešu komponistu skaņdarbus.

Pavisam nesen manās rokās nonāca 1942. gadā (vācu okupācijas laikā) izdotā "Rakstniecības un mākslas gadagrāmata". Mūzikas kritiķis, mācībspēks un diriģents Jēkabs Vītoliņš garākā rakstā sniedz nopietnu tā laika latviešu mūzikas analīzi un nobeigumā uzsver: "Tagad, kad mūsu māksla nostādīta Eiropas priekšā, mūsu mūzikai vēl vairāk nekā agrāk nāksies izkopt savu spilgtu nacionālo seju, ietvert lielu satura bagātību un meistarīgu tehniku, lai gūtu sev attaisnojumu un pastāvēšanas tiesības. Tāda, no latviešu tautas gara izauguša, idejiski veselīga un tehniski Eiropas līmenim atbilstoša mūzika mums nepieciešama arī kā tautai".

Vītoliņa rakstu atcerējos Pasaules mūzikas dienu laikā Tartu, kurās "Kultūrzīmes" viesojās kopā ar Latvijas Radio kori, staigājot pa seno universitātes pilsētu un domājot par Tartu Universitātes nozīmi Latvijas valsts attīstībā.

Deivids Karlins [David Karlin], 2019. gada 16. marts

 Visās Baltijas valstīs pastāv spēcīga koru tradīcija. Jau pirms spēru kāju Sv. Jāņa baznīcā Rīgā, es labi zināju, ka Latvijas Radio koris ir viens no pašiem labākajiem. Arī komponistu Tigrana Mansurjana (Tigran Mansurian) un Džeimsa Makmilana (James MacMillan) talants man nebija svešs. Taču, pirmo reizi redzot šos 24 dziedātājus mazā telpā, bez pavadījuma, es sapratu, ka tādai pieredzei nebiju gatavs.

Par koŗa mūziku, kas nepazīst robežas

Ar diriģentu Kasparu Putniņu sarunājās Ligita Kovtuna

Kaspars Putniņš jau piekto sezonu vada mūsu kaimiņvalsts Igaunijas filharmonijas slaveno kameŗkori “Eesti Filharmonia Kammerkoor” – divu “Grammy” balvu, “Gramaphone Award” u. c. prestižu pasaules balvu laureātu un joprojām strādā arī ar mūsu „zvaigžņu kori” – Latvijas Radio kori, savulaik strādājis arī ar kori “Balsis”, bijis klāt pie tā dibināšanas. Viņa radītais cikls “Sakrālie dziedājumi” ir viena no Radio koŗa vizītkartēm. Kaspars ir pieprasīts viesdiriģents, regulāri sadarbojas ar “BBC Singers”, Berlīnes Radio kori, Nīderlandes kameŗkori, Flāmu Radio kori u. c. Februārī Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā viņa vadībā skanēja  Avilas Terēzes lūgšana un jaundarbu koncerts festivāla “Saxsophonia” ietvaros. Neilgi pirms tam K. Putniņš ar Latvijas Radio koŗa grupu atgriezās no viesizrādēm Amerikā, kur Vašingtonā, Kenedija centrā pārpildītā zālē notika koŗa operas “NeoArctic” izrādes -  dāņu režisores Kirsten Dehlholm  Latvijas Radio koŗa kopdarbs.

Endrjū Vaits [Andrew White], 2019. gada 14. februāris

Lai gan performances mākslas kustība eksistē jau vairākas dekādes, tā joprojām ir kā jaunums ikreiz, kad šāda izrāde parādās programmā. Doma par reibinošu dažādu mākslas formu - plastikas, vizuālās mākslas, mūzikas, teātra - sajaukumu aizvien ir eksistējusi, taču parasti to apvienojums beigās veido vien homogēnu kopumu.

Ja mūsdienu cilvēks atrastos tādā situācijā, kāda bija Baha ikdiena, viņš būtu psiholoģiski sagrauts, uzskata diriģents Kaspars Putniņš un aicina ieklausīties viedo dižgaru darbos

https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/intervija-ar-dirigentu-kasparu...

"Mūziku un mākslinieku "nosist" ir ārkārtīgi vienkārši. Cilvēkam bieži vien nepatiku izraisa kaut kas, ko viņš nesaprot," sarunā ar "Kultūrzīmēm" atzīst Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents SIGVARDS KĻAVA. Viņa rastā unikālā substance – latvisks mūzikas skanējums – kļuvis par Latvijas jaunās mūzikas vizītkarti pasaulē un pašu mājās.

Ko Sigvards Kļava domā par Latvijas mākslinieku konkurētspēju un "nesaprastajiem" simtgades koncertiem?

Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava. Piedāvā “Soundstreams”. 17. novembris, Kanādas apvienotā baznīca.

Latvijas Radio kora sestdienas vakara koncerts būtu bijis īpašs baudījums ikvienam, kuru saista doma par 24 vīriešiem un sievietēm, kas savas balsis izmanto, lai sniegtos pāri dziesmas robežām.

Latvijas Radio koris kopā ar galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu no 11. līdz 20. novembrim koncertturnejā Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā vairākās koncertprogrammās atskaņoja izcilus Eiropas kormūzikas darbus, būtiski akcentējot mūsdienu latviešu komponistu meistardarbus.

 https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/fenomenala-gariga-energija-14209750

Piektdienas vakarā Kongresa bibliotēkā Latvija gozējās uzmanības centrā ar vienu no tās vadošajām mūziķu kopām. Latvijas radio koris iezīmēja Latvijas neatkarības simtgadi ar spēcīgu muzikālo dārgakmeņu piepildītu a capella programmu. Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, ar lepnumu runāja par savu valsti, kas, neskatoties uz tās mazo izmēru, ir “pasaulē ievērojams mūzikālais spēks”.

Lapas