Izpildot komponista Jura Karlsona 33 minūtes garo simfoniju korim un orķestrim “Adoratio”, kas ir šī ieraksta centrālais darbs, dziedātāji un mūziķi ir vienlīdzīgi. Šis drūmais, dramatiskais un neatlaidīgais darbs ir “lūgšanu stāsts par cilvēka un tautas maldu ceļiem, viņu lūgumiem pēc Dieva palīdzības”, kā pamatā ir sakrālie teksti - litāniju lūgšanas, 22. psalms un Vecās derības Otrā laika grāmata. Juris Karlsons strādājis par skaņu inženieri Latvijas Radio, kas jūtami ietekmējis viņa komponista rokrakstu. Šie spējīgie mūziķi radījuši satriecošu ierakstu varenam darbam.

 Līgas Rušenieces saruna ar Armēnijas vēstnieku Baltijas valstīs Tigranu Mkrtčjanu

- Pēc jūsu iniciatīvas Latvijas Radio koris izveidojis programmu Komitass Liturģija. Armēņu garīgie dziedājumi, kas tiks atskaņota piektdien, 20. septembrī, Sv. Jāņa baznīcā Rīgā. Ar šo projektu arī Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, tiek atzīmēta Komitasa jeb īstajā vārdā Sogomona Sogomonjana (1869-1935) 150 gadu atcere.

Diāna Jance. 15.05.2019

Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) organizētais ikgadējais festivāls "Pasaules mūzikas dienas" kopš tā aizsākuma 1923. gadā ir viens no svarīgākajiem un vecākajiem mūzikas festivāliem pasaulē un katru gadu notiek citā valstī.

Šogad tas beidzās 10. maijā un tā partneri bija Igaunijas Komponistu savienība un festivāls "Igaunijas mūzikas dienas", kas festivāla nedēļā bija organizējuši koncertus un mūzikas notikumus Tallinas un Tartu koncertzālēs.

Kopš 2007. gada "Pasaules mūzikas dienu" festivālā iekļauta arī latviešu komponistu mūzika, un Latvija ir viena no retajām ISCM dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka katru gadu šī nozīmīgā festivāla programmā iekļauj vismaz vienu vai pat vairākus latviešu komponistu skaņdarbus.

Pavisam nesen manās rokās nonāca 1942. gadā (vācu okupācijas laikā) izdotā "Rakstniecības un mākslas gadagrāmata". Mūzikas kritiķis, mācībspēks un diriģents Jēkabs Vītoliņš garākā rakstā sniedz nopietnu tā laika latviešu mūzikas analīzi un nobeigumā uzsver: "Tagad, kad mūsu māksla nostādīta Eiropas priekšā, mūsu mūzikai vēl vairāk nekā agrāk nāksies izkopt savu spilgtu nacionālo seju, ietvert lielu satura bagātību un meistarīgu tehniku, lai gūtu sev attaisnojumu un pastāvēšanas tiesības. Tāda, no latviešu tautas gara izauguša, idejiski veselīga un tehniski Eiropas līmenim atbilstoša mūzika mums nepieciešama arī kā tautai".

Vītoliņa rakstu atcerējos Pasaules mūzikas dienu laikā Tartu, kurās "Kultūrzīmes" viesojās kopā ar Latvijas Radio kori, staigājot pa seno universitātes pilsētu un domājot par Tartu Universitātes nozīmi Latvijas valsts attīstībā.

Par koŗa mūziku, kas nepazīst robežas

Ar diriģentu Kasparu Putniņu sarunājās Ligita Kovtuna

Kaspars Putniņš jau piekto sezonu vada mūsu kaimiņvalsts Igaunijas filharmonijas slaveno kameŗkori “Eesti Filharmonia Kammerkoor” – divu “Grammy” balvu, “Gramaphone Award” u. c. prestižu pasaules balvu laureātu un joprojām strādā arī ar mūsu „zvaigžņu kori” – Latvijas Radio kori, savulaik strādājis arī ar kori “Balsis”, bijis klāt pie tā dibināšanas. Viņa radītais cikls “Sakrālie dziedājumi” ir viena no Radio koŗa vizītkartēm. Kaspars ir pieprasīts viesdiriģents, regulāri sadarbojas ar “BBC Singers”, Berlīnes Radio kori, Nīderlandes kameŗkori, Flāmu Radio kori u. c. Februārī Rīgā, Sv. Jāņa baznīcā viņa vadībā skanēja  Avilas Terēzes lūgšana un jaundarbu koncerts festivāla “Saxsophonia” ietvaros. Neilgi pirms tam K. Putniņš ar Latvijas Radio koŗa grupu atgriezās no viesizrādēm Amerikā, kur Vašingtonā, Kenedija centrā pārpildītā zālē notika koŗa operas “NeoArctic” izrādes -  dāņu režisores Kirsten Dehlholm  Latvijas Radio koŗa kopdarbs.