Diāna Jance. 15.05.2019
Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) organizētais ikgadējais festivāls "Pasaules mūzikas dienas" kopš tā aizsākuma 1923. gadā ir viens no svarīgākajiem un vecākajiem mūzikas festivāliem pasaulē un katru gadu notiek citā valstī.
Šogad tas beidzās 10. maijā un tā partneri bija Igaunijas Komponistu savienība un festivāls "Igaunijas mūzikas dienas", kas festivāla nedēļā bija organizējuši koncertus un mūzikas notikumus Tallinas un Tartu koncertzālēs.
Kopš 2007. gada "Pasaules mūzikas dienu" festivālā iekļauta arī latviešu komponistu mūzika, un Latvija ir viena no retajām ISCM dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka katru gadu šī nozīmīgā festivāla programmā iekļauj vismaz vienu vai pat vairākus latviešu komponistu skaņdarbus.
Pavisam nesen manās rokās nonāca 1942. gadā (vācu okupācijas laikā) izdotā "Rakstniecības un mākslas gadagrāmata". Mūzikas kritiķis, mācībspēks un diriģents Jēkabs Vītoliņš garākā rakstā sniedz nopietnu tā laika latviešu mūzikas analīzi un nobeigumā uzsver: "Tagad, kad mūsu māksla nostādīta Eiropas priekšā, mūsu mūzikai vēl vairāk nekā agrāk nāksies izkopt savu spilgtu nacionālo seju, ietvert lielu satura bagātību un meistarīgu tehniku, lai gūtu sev attaisnojumu un pastāvēšanas tiesības. Tāda, no latviešu tautas gara izauguša, idejiski veselīga un tehniski Eiropas līmenim atbilstoša mūzika mums nepieciešama arī kā tautai".
Vītoliņa rakstu atcerējos Pasaules mūzikas dienu laikā Tartu, kurās "Kultūrzīmes" viesojās kopā ar Latvijas Radio kori, staigājot pa seno universitātes pilsētu un domājot par Tartu Universitātes nozīmi Latvijas valsts attīstībā.