22.05.2019

Kora balsis kā pārlaicīgs instruments

Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības (ISCM) organizētais ikgadējais festivāls "Pasaules mūzikas dienas" kopš tā aizsākuma 1923. gadā ir viens no svarīgākajiem un vecākajiem mūzikas festivāliem pasaulē un katru gadu notiek citā valstī.

Šogad tas beidzās 10. maijā un tā partneri bija Igaunijas Komponistu savienība un festivāls "Igaunijas mūzikas dienas", kas festivāla nedēļā bija organizējuši koncertus un mūzikas notikumus Tallinas un Tartu koncertzālēs.

Kopš 2007. gada "Pasaules mūzikas dienu" festivālā iekļauta arī latviešu komponistu mūzika, un Latvija ir viena no retajām ISCM dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka katru gadu šī nozīmīgā festivāla programmā iekļauj vismaz vienu vai pat vairākus latviešu komponistu skaņdarbus.

Pavisam nesen manās rokās nonāca 1942. gadā (vācu okupācijas laikā) izdotā "Rakstniecības un mākslas gadagrāmata". Mūzikas kritiķis, mācībspēks un diriģents Jēkabs Vītoliņš garākā rakstā sniedz nopietnu tā laika latviešu mūzikas analīzi un nobeigumā uzsver: "Tagad, kad mūsu māksla nostādīta Eiropas priekšā, mūsu mūzikai vēl vairāk nekā agrāk nāksies izkopt savu spilgtu nacionālo seju, ietvert lielu satura bagātību un meistarīgu tehniku, lai gūtu sev attaisnojumu un pastāvēšanas tiesības. Tāda, no latviešu tautas gara izauguša, idejiski veselīga un tehniski Eiropas līmenim atbilstoša mūzika mums nepieciešama arī kā tautai".

Vītoliņa rakstu atcerējos Pasaules mūzikas dienu laikā Tartu, kurās "Kultūrzīmes" viesojās kopā ar Latvijas Radio kori, staigājot pa seno universitātes pilsētu un domājot par Tartu Universitātes nozīmi Latvijas valsts attīstībā.

Man palika iespaids, ka vai ikkatrs afišu stabs vēstīja par Läti Raadio koor koncertu kā par ievērojamāko Pasaules mūzikas dienu notikumu.

Domāju par seniem laikiem, kad Tērbatas universitāte vairāku gadsimtu garumā bija visilgotākais zināšanu templis arī latviešiem. Eiropa ir ļoti mainījusies kopš Academia Gustaviana dibināšanas 1632. gadā un pirmā latviešu studenta, Rīgas amatnieka dēla Johana (Jāņa) Reitera studijām 1650. gadā.

Tomēr tos laikus piedzīvojusi kora koncertam tik piemērotā Svētā Jāņa baznīca, kas celta 14. gadsimtā un pazīstama ar daudzām 700 gadu vecām terakotas skulptūrām.

Latvijas Radio kora koncerts senajā un 2004. gadā gandrīz no drupām atjaunotajā baznīcā izskanēja grandiozi.

Likās, ka koristu balsis pārvēršas te par putniem, te par dēmoniem, bet čuksti, treļļi un dobjas skaņas izskanēja kā no padebešiem vai pazemes: koris skanēja kā pārlaicīgs instruments. Tieši tā 6. maijā Tartu Svētā Jāņa baznīcā skanēja komponista Andra Dzenīša pasaules pirmatskaņojums "Aerodynamics" ar amerikāņu mūsdienu dzejnieka Rika Bērskija vārdiem.

Arī pārējo četru komponistu skaņdarbi papildināja viens otru un ļāva klausītājiem sajust un izbaudīt apburošu kora spēku diriģenta Kaspara Ādamsona zižļa vadībā.

Latvijā jau agrāk izskanējušais krievu komponista Alfrēda Momotenko darbs korim ar Borisa Pasternaka dzeju "Lieldienās" (no "Doktora Živago"), kā arī jaunā serbu komponista Juga Markoviča "Nirvāna" vienoti sabalsojās ar Mārtiņa Viļuma skaņdarba kosmoloģiskajiem tekstiem no "Bundahišnas", kas 24 balsīs stāsta par pasaules un dzīvības radīšanu. Savukārt latviešiem atpazīstamo tēlu pasaule skanēja Austrālijas komponistes Rozas Lindas Peidžas opusā, kas tapis, iedvesmojoties no Sidnejā dzīvojošā latviešu mākslinieka Imanta Tillera darbiem.

Pēc koncerta sajūsmināto klausītāju, iespējams, kopīgo viedokli "Kultūrzīmēm" pauda Manfrēds Klauss no Berlīnes: " Vai pamanījāt, ka viņi brīžiem dziedāja vismaz sešpadsmit balsīs? Fantastiski!

Biju jau lasījis mūzikas žurnālu recenzijas par šo latviešu kori un klausījies ierakstus.

Bet klātienē tas tiešām bija nepārspējams piedzīvojums!" Likās nepiemēroti kādam no koristiem jautāt, vai skaņdarbus bijis apgūt vienkārši vai sarežģīti. Pēc koncerta vairākkārt varēja saklausīt sajūsminātus klausītāju čukstus, ka TĀ dziedāt spēj tikai Latvijas Radio koris.

"Kultūrzīmēm" bija brīnišķīga iespēja ceļot uz Tartu kopā ar pašu kori. Tādēļ manīju, cik pārliecināti un profesionāli koristi un viņu menedžere atceļā jau gatavojās nākamajam koncertam Japānā.

Iesākot tūri, 2. jūnijā Tokijā skanēs Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Santas Ratnieces, Jura Karlsona skaņdarbi.

Pirms Otrā pasaules kara laikam gan vispazīstamākais latviešu koris bija Teodora Reitera koris, kurš tika cildināts vai ikkatrā savā koncertbraucienā.

Toreiz laikrakstos, piemēram, rakstīja: "....klaji atzīstamies, ka jūs esat mūs pārliecinājuši.

Mēs rotājam jūs lauriem kā augstas kultūras patiesu un izcilu mākslas parādību." Mūsdienās klasiskās mūzikas apskatā "Gramaphone" britu komponists Ivans Mūdijs par Latvijas radio kora sniegumu precizē: "Koristi dzied ar ikkatru viņu būtības šķiedru. Patiesībā jāsaka kaut kas ārkārtējs par Latvijas koriem: viņi dzied tā, it kā no tā būtu atkarīga viņu dzīvība." Domāju, ka pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem izteiktais vēlējums par nevainojami izpildītu mūziku ar nacionālo seju tiek pilnībā īstenots.

Latvijas Radio kora koncerts Tartu Svētā Jāņa baznīcā izskanēja grandiozi.

 

Foto: Jaak Nilson