22.11.2018

Piektdienas vakarā Kongresa bibliotēkā Latvija gozējās uzmanības centrā ar vienu no tās vadošajām mūziķu kopām. Latvijas radio koris iezīmēja Latvijas neatkarības simtgadi ar spēcīgu muzikālo dārgakmeņu piepildītu a capella programmu. Andris Teikmanis, Latvijas vēstnieks Amerikas Savienotajās Valstīs, ar lepnumu runāja par savu valsti, kas, neskatoties uz tās mazo izmēru, ir “pasaulē ievērojams mūzikālais spēks”.

Koris, kura sastāvā ir 24 dziedātāji, ir plaši pazīstams, jo īpaši ar tā pēdējās simtgades muzikas interpretācijām. Diriģents Sigvards Kļava uzmanīgi vadīja kori caur tā atslēgas repertuāru, kā arī nesen radītām Latvijas komponistu Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda kompozīcijām.

P. Vaska “Mūsu māšu vārdi” piepildīja telpu ar alku pilnām glisando notīm, kas stiepās augšup un lejup, līdz skaņdarbs izšķīda putnu dziesmu un švīkstošu spārnu jūklī. Un tas viss bez neviena mūzikas instrumenta.

Pārsteigumu radīja dažas neierastas, taču efektīvas Gustava Mālera darbu aranžijas. Klitusa Gotvalda transkripcija korim notvēra G. Mālera dziesmas “Ich bin der Welt abhanden gekommen” transcendentālo vientulību, kurā dažas balsis līdzinājās pavadījumam, bet citas pārnesa melodiju no vienas sadaļas uz otru.

K. Gotvalda “Die zwei blauen Augen” versija variēja no drūmi klusām notīm līdz aizvien pieaugošai forte pilnskanībai.

Ne visas šīs aranžijas nostrādāja. Žerāra Pesona Mālera 5. simfonijas “Adagietto” transkripcija nesasniedza tādu efektu kā tās oriģinālās stīgas, taču K. Gotvalds, iespējams, pārspēja savu ierasto modeli ar Olivjē Mesiāna “Quatuor pour la Fin du Temps” sadaļas “Louange à l’Éternité de Jésus” aranžiju. Klavieru daļas izvēršana  plašās, izpušķotās notīs balsu kopumam papildināja šī darba pārlaicīgumu ar zaigojošām harmonijām, kas viļņojās vadošās melodijas ielokā.

Arvo Pērta “Nunc dimittis” koris radīja līdzīgu, lēni viļņojošos tekstūru ar melodiju, kas  ar pilnu dinamisko diapazonu nemanāmi pārplūda no vienas daļas otrā. Vienīgais šīs uzstāšanās trūkums bija rodams vecāku laiku mūzikā. Džovanni Gabrieli programmas daļa skanēja salīdzinoši pliekani un padevīgi. Ansamblis izrādīja lielāku enerģiju, kad senāku laiku mūziku piepildīja mūsdienīgi rotājumi kā, piemēram, Svena Deivida Sandstrēma atjaunotajā Henrija Persela “Hear my prayer, O Lord” versijā un Igora Stravinska Karlo Džezualdo trīs motetu aranžijās.

Čārlzs T. Daunijs [Charles T. Downey]

18.novembris.

Latvijas radio koris demonstrē tā iespaidīgās spējas ar “lieliskas mūzikas spēku” , The Washington Post