Latvijas Radio koris dosies koncertturnejā uz Japānu

No 2022. gada 14. oktobra līdz 23. oktobrim Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava koncertēs Japānā. Tūrei sagatavotas trīs vērienīgas koncertprogrammas. Turnejas ietvaros LRK muzicēs kopā ar ‘‘New Japan’’ filharmonijas orķestri, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta rekviēmu, savukārt kora a capella programmās skanēs Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda,  Ģērģa Ligeti un Antona Bruknera opusi.

14. oktobra koncertā Nagojā, kurā kopā ar Latvijas Radio kori piedalīsies “Aichi” kamerorķestris, skanēs pasaulē pazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska vokāli instrumentālie skaņdarbi un dižā skandināvu simfoniķa Žana Sibēliusa Piektā simfonija.

Latvijas Radio kori, diriģentu Sigvardu Kļavu un Pēteri Vasku saista īpaši cieša, radoša savienība gadu garumā, kas vainagojusies daudzu skaņdarbu pirmatskaņojumos un trīs autordiskos. Pētera Vaska misija mūzikā vienmēr bijusi vēstīt par tādām vērtībām kā cilvēcība, Dievs, daba un tautiskums. Komponista daiļrades ceļš sācies no eksperimentāliem skaņu labirintiem, instrumentu skanisko robežu izaicināšanas līdz klusuma un garīgo procesu apcerei. Vasks savos skaņdarbos ir kā sludinātājs un gaismas nesējs. Tā ir ciešanās dzimusi, Baltijas tautu smago likteņgaitu apvīta mūzika, kas neapturami cenšas izaugt, pāraugt slavinājumā, apgaismojot ar cerību. Koncertā skanēs Vaska pēdējo gadu kora skaņdarbi, lūgšanas ar sakrālajiem tekstiem.

Par skaņdarbu ‘‘Da pacem, Domine’’ komponists teicis: “Kad komponēju ‘‘Da pacem, Domine’’, tajā klātesošs ir izmisuma pilns sauciens par šo laiku. Tā ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Es ticu, ka mūzika vairo mūsu ticību, mīlestību un iekšējo spēku’’.

 ‘‘Mein Herr und mein Gott’’ pamatā ir šveiciešu mistiķa Brāļa Klauss lūgsna, ko viņš esot skaitījis ik dienas. Ar šo tekstu komponists sastapās meditācijas retrītā, kas norisinājās Baltijas jūras krastā. Bet ‘‘The Fruit of Silence’’ ar Mātes Terēzes vārdiem ir klusa meditācija par kalpošanas un mīlestības ceļu.

Žana Sibēliusa simfoniskajā mūzikā valda saviļņojošs episkums un ziemeļu skarbās dabas tēli. Piektā simfonija ir komponista meistardarbs, viens no vēlīnā romantisma izcilākajiem simfoniskās mūzikas paraugiem, Sibēliusa gulbja himna un dvēseles dziesma – kvēlojoša un optimistiska.

Savukārt Japānas koncertturnejas Latvijas Radio kora a cappella solokoncertos Tokijā, Vakajamā, Matsumoto un Osakā Sigvarda Kļavas vadībā skanēs daudzveidīga baroka, romantisma un 20. gadsimta mūzikas programma.

Tomass Vīlkes bija viens no izcilākajiem angļu madrigālistiem un baznīcas mūzikas komponistiem. Viņa madrigāliem piemīt formas elegance, teksta jutekliskums un emocionālās izteiksmes vijīgums. Bet Viljama Bērda daiļradē atspoguļojas angļu renesanses laikmetam raksturīgais skaistuma un baudu kults. Komponists 1588. gadā publicētajā vokālo darbu krājuma priekšvārdā izteicis vēlēšanos, lai viņa mūzika sniegtu kaut mazliet maiguma, atpūtas un veldzes. Līdzās angļu meistaru skaņdarbiem skanēs izvērstākā un muzikāli daudzslāņainākā no Johana Sebastiāna Baha motetēm, ‘‘Jesu meine Freude’’ BWV 227 – ilgu pilna un cēlsvinīga tiekšanās pēc Jēzus.

Koncertā iekļautas arī dižā 19. gadsimta simfoniķa Antona Bruknera sakrālās motetes. Savās sakrālajās kora motetēs Brukners atklāj katoļu baznīcas vērtības, sakrālā ceļa atziņas, attiecības starp dievišķo un cilvēcīgi patieso, ar nepārtrauktu virzību uz gaismu un apskaidrību. Izdevniecībā ONDINE Latvijas Radio kora ieskaņotais Antona Bruknera motešu albums (2020) izpelnījies slavas vārdus no tādiem izdevumiem kā ‘‘Gramophone’’, ‘‘BBC Music Magazine’’, bet par Gada albumu 2021 to pasludināja Francijas ievērojamākais mūzikas izdevums ‘‘Classica’’.

Pētera Vaska dramatiskā balāde ‘‘Mūsu māšu vārdi’’ ir komponista veltījums latviešu mātēm. Komponists par skaņdarbu ir teicis: “Šis opuss vēsta par latviešu tautu un tās likteņiem. Par tautas stiprāko un labāko daļu – mūsu mātēm.”

Modernisma ģēnija Ģērģa Ligeti ‘‘Lux aeterna’’ ir viens no 20. gadsimta kormūzikas šedevriem. Tādu sakrālo mūziku pasaule dzirdēja pirmoreiz – skaņdarbs drīzāk līdzinās caurspīdīgam skaņu tīmeklim, kas atgādina nosapņotas ainavas vai vizuālus priekšstatus par gaismu un tumsu. Mūzika līdzinās ūdens virsmai, kas pamazām tiek saviļņota un atkal noskaidrojas, iegaismojot jaunu skaņas vitrāžu.

Koncertā kopā ar ‘‘New Japan’’ filharmonijas orķestri Tokijas Sumida Tifany koncertzālē Latvijas Radio koris atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēmu.

Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms ir viens no mūzikas literatūras noslēpumainākajiem un apbrīnotākajiem skaņdarbiem, kas cauri gadsimtiem aizkustinājis cilvēku sirdis un rosinājis uz klusinātām pārdomām par dzīvi, nāvi un mūžību. Mocarta muzikālais testaments 19. gadsimtā izpelnījās lielu popularitāti, 20. gadsimtā tas nokļuva teju ikoniskā statusā. Ģēnija pēdējo darbu skaņdarbu apvijušas leģendas un diskusijas par tā tapšanu, un cik daudz no sarakstītā pieder pašam Mocartam. Tās atkāpjas brīdī, kad šī partitūra atdzīvojas skaņās un ir skaidrs, ka Mocarta ģēnijs šeit bijis klātesošs.

Solistu partijas izpildīs soprāns Inese Romancāne, Latvijā pieprasīta vokālā pedagoģe un koncertdziedātāja, savulaik ilggadēja Valsts Akadēmiskā kora ‘‘Latvija’’ soliste, mecosoprāns Ieva Parša – viena no aktīvāk koncertējošajām dziedātājām Latvijā ar lielu pieredzi laikmetīgās mūzikas un lielo formu atskaņošanā. Tenors Jānis Kurševs ir Latvijas Radio kora mākslinieks kopš 2019. gada, regulāri uzstājas kā solists senās mūzikas ansambļos un citos projektos, bet bass Artūrs Švarcbahs ir viens no daudzsološākajiem jaunās paaudzes dziedātājiem.

Koncertturneju organizē Latvijas Radio kori pārstāvošā aģentūra:

Toccata Music Management