Grammy Awards ICMA Lielā Mūzikas Balva
Izvēlne Aizvērt

Jaunumi

SKANi izdod Jura Ābola operu XENIAE, ko ieskaņojis Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā

Cilvēks-notikums, cilvēks-hepenings, cilvēks-piedzīvojums – šādi kritiķi parasti sauc
latviešu komponistu Juri Ābolu, kurš dzimis 1950. gadā gleznotāja un literatūrzinātnieces
ģimenē. Pirmais viņa mūzikas autorkoncerts notika Latvijas Radio 1. studijā 2020. gadā,
vien dažas nedēļas pirms viņš devās aizsaulē. Zināms ar savu nepareizumu un
marginālismu, Juris Ābols reiz atnesa Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam
Sigvardam Kļavam burtiski spaini ar notīm, sakārtotām nejaušā secībā – tā bija opera
XENIAE, ko vēlāk ierakstīja Kļavas mājas pagrabā. Kā pats komponists teicis, jaundarbs
bija par “radošā cilvēka vietu un eksistenciālo cīņu mūsdienu globālajā un kosmiskajā
pasaulē”.
Juris Ābols dzīvoja vientulis savā mazajā baltajā namiņā Rīgā un nomira vientulis. 12. oktobra
autormūzikas vakarā komponists koncerta vadītājam Dāvim Eņģelim teicis: “Ir noiets pilns 360
grādu riņķis: sākot no harmonijas uzdevuma līdz dadaismam un tad atkal atpakaļ, lēni tuvojoties
astoņbalsīgam korim un klasiskām harmonijām. Tas ir dabisks ceļš. Un esmu ar to pilnīgi
apmierināts. Jo viss ir sasniegts. Atliek vēl tikai magaričas, kā saka čigāni.” Komponista tēvs,
gleznotājs Ojārs Ābols bija viens no 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākajiem un krāšņākajiem
abstrakcionistiem. Viņa māte bija literatūrzinātniece Mirdza Ābola, kuras specializācija bija
baltkrievu valoda.
Pats Ābols 22 gadu vecumā kļuva par diplomētu flautistu un 32 gadu vecumā — par diplomētu
komponistu. 37 gadu vecumā Juri Ābolu ar zināmām grūtībām (laikabiedru pretestība, jo tas
taču neaprēķināmais, bezkaunīgais Ābols) draugi un atbalstītāji iestūķē Komponistu savienībā.
Ābols bija spēlējis Operas orķestrī, tad 80. gadu otrajā pusē izveidojas spožs trio, kurā muzicē
flautists Juris Ābols, vijolnieks Jānis Bulavs un pianists Edmunds Goldšteins. 90. gadu beigās
Juris Ābols dodas uz Strasbūru un vairākus gadus spēlē ērģeles kādās baznīcās (pēc citām
ziņām, strādā morgā). Pēc pārliecības bijis it kā monoteiski, it kā budistiski noskaņots dadaists.

“Savā mūzikā bijis Gobi tuksneša aprakstnieks, ziloņu un pelīšu pētnieks, normālās fizioloģijas
eksperts, politiski erotisku rotaļu zinātājs, kristāldzidru motešu apcerīgs autors, Livonijas hroniku
un krusta karu rakstvedis, Zodiaka zīmju gaišreģis un visādu citādu zinšu vaidelotis, kuram ļoti
patīk rakstīt vēstules. Bez slavenās raibās cepurītes galvā – ne soli”, – tā komponistu apraksta
muzikologs Orests Silabriedis.
Opera XENIAE nav Jura Ābola darbu sarakstā, kas ir stipri nepilnīgs vismaz attiecībā uz
komponista dzīves beidzamo desmitgadi. Šis stāsts bija sācies ar to, ka Ābols bija atnesis
spaini ar notīm pie Sigvarda Kļavas un nedēļu šķirojis, lai saliktu visu operu secībā; par dažām
lapām nebija īsti drošs, no kuras puses tās būtu lasāmas. Ieraksts notika 2010. gada vasarā
Kļavas mājas pagrabiņā pusotra mēneša garumā, un tajālaikā Juris faktiski dzīvojis pie
Sigvarda un bijis klātesošs ieraksta procesā. Dziedātāji nāca pa vienam, pa diviem, un viņš
komponists mēģināja izstāstīt katram no viņiem tipāžu, kas bija jāatveido. Ābols bija arī spēlējis
savu soprānsaksofonu; kad runa bija par džeza replikām, viņam patika spēlēt klejojošo basu.
Pēc Sigvarda Kļavas atmiņām, vienreiz Juris bija atnācis ar krievu laiku mazu mašīnīti ar
baterijām un gaismeklīšiem, ko griežot, tā bija spīdējusi – teica, ka Sigvardam ar to jānesot
gaisma nācijai.
Latīņu valodā xenia, vai grieķu valodā ξενία, ir dāvana, ko namatēvs pasniedz saviem visiem
pie banketgalda nereti vienkopus ar kādu trāpīgu divrindi. Mūsdienu Spānijas teritorijā
dzimušais romiešu rakstnieks Marciāls, kurš dzīvoja aptuveni no 40. gada līdz aptuveni
100.–120. gadam (kā nu kurā avotā) bija slavens asprātīgu un līdz spožumam nopulētu
epigrammu autors. Vienai no savām epigrammu grāmatām Marciāls deva nosaukuma Xenia,
bet mēs varam tikai minēt, kā tas saistīts ar Jura Ābola operas nosaukumu (xeniae — tās ir
dāvanas daudzskaitlī) un vienu no galvenajiem operas varoņiem Marciālu. Priekšvārdā
komponists dod skaidrojumu: iespējams, viss te ir tikai sapnis. Kā citādi būtu skaidrojama
darbības vieta — mūsdienu Ziemeļmaķedonijas Republika (ko 90. gadu sākumā dēvēja par
FYROM jeb The former Yugoslav Republic of Macedonia) — un darbības laiks dažus gadsimtus
pirms Marciāla piedzimšanas?
Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava atceras: “Juris parādījās vienmēr
vienā noteiktā brīdī un vietā ar kaut ko rokā, varbūt notīm — neaicināts, bet parādījās, un bieži
vien tur, kur kaut kas pēc tam notiek. Viņš atsūtīja lauru lapu, kad bija iestājies Vatikāna korī, un
drīz pāvests aizgāja. Mēnesi pirms 11. septembra viņš spēlēja man savus krusta karu maršus
un teica — ir jākaro, tūlīt būs ziepes. Smēķis mutes kaktā, viņš sita pa klavierēm… Juris
neiederējās sabiedrības normās. Nu, piemēram, lai nesaslimtu, viņš smērējās ar terpentīnu.
Juris skatās uz mums no citas trajektorijas, un tikai tagad mēs apjēdzam, cik liela ir
nepieciešamība pēc tādiem cilvēkiem, kas dzīvo savu nogriezni, nepeld kopējā straumē un
paliek uzticīgi savam. Juris Ābols bija domāts, lai ieviestu nepareizību. Viņš baigi gribēja visu
laiku plēst jokus. Jo draņķīgāka visa tā štelle, jo neiedomājamāki pekstiņi. Un pats tik reti
smējās. Palaikam alka satikties un iedzert. Vienā no pēdējām vēstulēm bija runa par
globalizāciju, un tad jautājums — kad mēs pie tevis mājās varētu ieraut zilo kseniju? Tas ir tāds
liķieris [Šveices marka Xenia — vodka liqueur baisi zilā krāsā], viņš atnesa to pēc operas
ieraksta, un Xenia tagad mājās stāv goda vietā. Viņš neskatījās televizoru, viņam nebija

mobilais. Un tad es vienudien zvanu viņam uz mājas tālruni, viņš paceļ klausuli un saka —
Sigvard, es gaidīju, ka tu man piezvanīsi. Kā viņš to varēja zināt?”
Albums ir pieejams Spotify: https://spoti.fi/3y9SicB
Kā arī citās straumēšanas vietnēs un fiziski iegādājams 80 pasaules valstīs.
Latvijas Radio koris (LRK) ir ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas
saviem klausītājiem piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – no senās mūzikas līdz
vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Latvijas Radio koris ir kā radošā
laboratorija; tas regulāri mudina komponistus rakstīt mūziku, kas sniedzas pāri klasiskā vokāla
robežām. Koris ir piedalījies Grammy balvu ieguvušā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s
Lament (ECM) ierakstā, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. Tas ir vairākkārtējs Latvijas Lielās
mūzikas balvas – valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā –
ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Kora veikto Sergeja Rahmaņinova
Vesperes ieskaņojumu “Gramophone” atzina par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un
Amerikas radio stacija NPR to ievietoja 25 gada labāko albumu sarakstā.
Ierakstīts: Nīcgales ielas mājas pagrabā, Rīgā, 2010. gadā
Ieraksta producenti: Sigvards Kļava un Juris Ābols
Remāsterings: Agnese Streļča, Sig.Ma Studio, 2022. gadā
Albuma teksts: Orests Silabriedis
Foto: Edmunds Mickus, Jānis Deinats, Matīss Markovskis
Dizains: Gundega Kalendra, raugs.eu
Izpildītājproducents: Egīls Šēfers
℗&© LMIC/SKANI 140, 2022