Aizvestajiem | Koncerts uz Sibīriju izsūtīto piemiņai

Dalībnieki

Latvijas Radio koris 

diriģents Sigvards Kļava

Krīstīne Adamaite, ērģeles

Sanita Zariņa, vijole

Iveta Apine, soprāns

Programmā:

J. Zālītis, A. Brigadere - Dārgās ēnas

Ē. Ešenvalds, R. Armale - Rasa

Im. Zemzaris - Lībiešu dziesmas

Alfr. Kalniņš - Elēģija

P. Vasks, Kn. Skujenieks - Tēvu zeme

A. Maskats, O. Vācietis - Liepziedā

Latviešu t. dz. R. Dubras apdarē - Saulīt' tecēj' tecēdama

Jānis Mediņš - Prelūdija

J. Zālītis, Rainis - Kad nakts

P. Vasks, Kn. Skujenieks -  jaundarbs korim (pirmatskaņojums)

Latviešu t. dz. Riharda Dubras apdarē - Dzeguze kūko

Ā. Skulte - Ārija

J. Zālītis, K Jēkabsons - Kā oši šalc

A. Dzenītis - Lūgšana

Jau vairāk nekā divdesmit gadu fonds “Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju
izsūtītos cilvēkus. Tradicionāli deportācijas piemiņas koncertos skan latviešu komponistu mūzika, kurā
mijas sāpīgums, dzimtenes mīlestība, ticība un nesalaužams gars.

Diriģents Sigvards Kļava par koncertu: ”Mums kā nācijai nav nekā svarīgāka, kā godināt un atcerēties
Sibīrijas bērnus, tādējādi mēs izjūtam pateicību un piederību, dzīvojot brīvā zemē. Šajā laikā daudzi
mūziķi vēlas veltīt savu artavu, ne tikai lai piepildītu dienu, bet tāpēc, ka mākslinieciskā dvēsele alkst
izraudāties par tiem daudzajiem tūkstošiem dvēseļu, kas nepārnāca mājās. Es esmu nedaudz
pieskāries Sibīrijas bērnu dzīvēm un dvēseles ceļiem, tāpēc koncerta repertuāra izvēle allaž ir veltīta
latviešu mūzikai. Tā ir kā muzikāla laika atmiņa šodienas skaņu telpā, kuras tilts ir latviešu
tautasdziesma par to sāpju laiku.”

Šogad aprit 83 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kad cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji
(latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Jau vairāk nekā divdesmit
gadu fonds “Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Ir svarīgi, ka
pieminam Sibīriju, svarīga ir mūsu attieksme pret notikušo.
1941. gada 14. jūnija deportācijas, tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā, ir piemērs tam, kā autoritārs
režīms var izmantot vardarbību un represijas, lai kontrolētu iedzīvotājus un cīnītos par varu. Situācija
Ukrainā pastiprinājusi sabiedrības interesi par līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem Latvijā. Abi notikumi
parāda, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, lai novērstu šādu notikumu
atkārtošanos nākotnē.