Latvijas Radiokoris | Festivālā "Latvijas Jaunās mūzikas dienas"

Dalībnieki

Latvijas Radio koris

instrumentālā grupa

diriģents Sigvards Kļava

Programmā:
Santa Ratniece "My soul will sink within me" (Latvijas pirmatskaņojums)
Andris Dzenītis "Miers ar dzīvām acīm" (Knuta Skujenieka dzeja)
Andris Dzenīts "Eripe me, Domine" (pirmatskaņojums)
Pēteris Vasks "Pirmā zāle" (Friča Bārdas dzeja) (pirmatskaņojums)
Artūrs Grīnups Simfoniski oratoriāls monuments Kerubīnī piemiņai (Anitras Tumševicas jaunās orķestrācijas pirmatskaņojums)

Noslēpumainais, ekscentriskais komponists un mūzikas filozofs Artūrs Grīnups savā daiļradē tiecās pēc neierobežotas izteiksmes brīvības. Viņa neparastā simfoniski oratoriālā mūzika, kas biežipalikusi ēnā, šajā koncertā iegūs jaunu skanējumu, iekļaujot arī Anitras Tumševicas jauno Grīnupa darba orķestrāciju. Tāpat koncertā varēsim piedzīvot vēl Latvijā nedzirdēto vizionāres Santas Ratnieces darba atskaņojumu My soul will sink within me, kā arī Andra Dzenīša un Pētera Vaska darbu pirmatskaņojumus.

Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025
Māksla var būt spogulis, kas atklāj laika seju, bet tā var būt arī spēks, kas maina realitāti. Kas irkomponists – vērotājs vai vizionārs? Vēstījuma nesējs vai pats pārmaiņu virzītājs?

Šogad Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025 veltītas māksliniekiem kā vizionāriem – tiem, kas ar skaņu meklējuši atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par sabiedrību, kultūru un cilvēka iekšējopasauli. Pieci koncerti – četra nozīmīgas figūras, kuras savā laikā uzdrīkstējās transformēt realitāti.

Viņu idejas šodien atbalsojas jaundarbos, kuros latviešu komponisti dialogā ar pagātni rada mūziku nākotnei. Vai iespējams klausīties ideju? Kā skan domas, kas izmainījušas pasauli?

Festivāls izgaismo 20. gadsimta Latvijas intelektuāļu atstāto mantojumu – domātājus, kuri veltīja dzīvi jautājumiem par mākslas nozīmi un tās attiecībām ar sabiedrību. Viņi bija komponisti, dzejnieki, filozofi, izglītotāji, reformatori – personības, kuras bija laikmeta balsis, bet arī balsis pret laikmetu.

No dzejas līdz sintezatoriem, no kora līdz telpiskajai skaņai – katrs koncerts ir unikāla muzikāla telpa, kas ļauj šīm domām atdzimt mūsdienu skaņu ainavā.Noslēguma koncertā, kurā skaņa pati kļūst par domātāju, krustcelēs nonāk jautājums: ja mežā nokrīt koks un neviens to nedzird, vai tas rada skaņu?

Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025 – kur pagātnes vīzijas sastopas ar nākotnes skaņu.

Festivāla koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs – komponists Krists Auznieks.

Latvijas Radio kori kritiķi atzinuši par vienu no pasaules pašiem izcilākajiem koriem. Tā ir profesionālu dziedātāju apvienība, kas vienlīdz pārliecinoši un iedvesmoti muzicē ļoti plašas amplitūdas repertuārā - no senās mūzikas līdz vissarežģītākajām mūsdienu komponistu partitūrām. Īpaši nozīmīgs kora darbības aspekts ir latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas popularizēšana. Latvijas Radio koris latviešu komponistiem nereti bijis kā radoša laboratorija, neatsverams palīgs jaunu tehnisku un akustisku risinājumu meklējumos. Arvien un arvien cenšoties dažādot un teju līdz bezgalībai paplašināt dziedātāju balsu iespējas, koris ir izkopis savu unikālo skanējumu. Mūsu komponistu sadarbība ar Latvijas Radio kori rezultējusies vairākos ļoti nozīmīgos starptautiskas atzinības apliecinājumos. Tā Maijas Einfeldes “Pie zemes tālās” jau deviņdesmito gadu vidū ieguva Bārlova balvu, savukārt UNESCO “Rostrum for Composers” uzvarētāju vidū – gan jauno komponistu, gan vispārējā kategorijā - ir bijuši Santas Ratnieces, Ērika Ešenvalda, Mārtiņa Viļuma, Kristapa Pētersona, Pētera Butāna tieši Radio korim komponētie darbi. Savu pirmo Latvijas Lielo Mūzikas balvu koris saņēma 1994. gadā, bet 2020. gadā Latvijas Radio korim to jau ir septiņas. Koris ir arī LR Ministru kabineta balvas laureāts.