Grammy Awards ICMA Lielā Mūzikas Balva
Izvēlne Aizvērt

Latvijas Radio koris ir unikāla, godalgota profesionālu dziedātāju apvienība, kas savai publikai piedāvā nepieredzēti plašu repertuāru – ļaujoties senās mūzikas izpētei un klasicisma galantumam, balansējot romantiķu pāri plūstošo emociju jūrā un ar aizrautību iepazīstot mūsdienu komponistu partitūru kalambūrus.

Latvijas Radio koris piedalījies Arvo Perta mūzikas albuma “Adam’s Lament” (ECM) ieskaņojumā, kas saņēmis prestižo “Grammy” mūzikas balvu. Koris ir vairākkārtējs valsts augstākā apbalvojuma par sasniegumiem profesionālajā mūzikā – Lielās mūzikas balvas ieguvējs, kā arī LR Ministru kabineta balvas laureāts. Tā veikto Sergeja Rahmaņinova “Vesperu” ieskaņojumu britu žurnāls “Gramophone” atzinis par 2013. gada februāra labāko ierakstu, un Amerikas radio stacija “NRP” to ievietojusi 25 gada labāko albumu sarakstā. Savukārt P. Čaikovska garīgās mūzikas ieraksts “Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija un Deviņi garīgie dziedājumi” (Ondine) 2020. gadā ieguvis Starptautisko Klasiskās Mūzikas Balvu (International Classical Music Awards/ICMA) kā gada kormūzikas ieraksts, bet vēlāk izvirzīts žurnāla BBC Music Magazine gada balvas nominantu vidū.

2021/2022 gada sezonu koris iesāka ar Pētera Vaska un domubiedru mūzikas programmu, kā arī ar latviešu klasiķa Jāņa Ivanova Vokalīžu atskaņojumu, sadarbībā ar komponistu I. Zemzari un pianistu R. Zariņu pētot komponista atstātos rokrakstus, krāsu dzirdes paleti un interpretācijas tradīciju. Desmit koncertos Nīderlandē un Beļģijā publikai tika piedāvāta latviešu laikmetīgā kormūzika un P.Čaikovska Liturģija, tūres ietvaros ieskandinot un pašiem nīderlandiešiem ļaujot iepazīt kora skanējumu jaunatklātajā Hāgas pilsētas koncertzālē Amare; koncerts izskanēja tiešraidē EBU raidorganizāciju tīklā daudzviet Eiropā. Ar stāvovācijām Latvijas Radio kori uzņēma vēl pavisam jauniņais Starptautiskais centrālās un Austrumeiropas mūzikas festivāls Euphonia, kas norisinājās Varšavā un Latvijas publika, valsts atjaunotās neatkarības dienā sniedzot atceres koncertu komponista Mārtiņa Brauna piemiņai.

2022. gada pavasarī pirmatskaņojumu piedzīvoja jauna latviešu mūzikas programma, kas monolītā uzvedumā apvienojās ar E. P. Vīgneres darināto vainagu izstādi, savukārt Lieldienas koris aizvadīja ar P. Vaska, G. Kančeli un ukraiņu vecmeistara V. Silvestrova jaunāko kormūziku.

Rudens pusē Latvijas Radio koris dosies uz Japānu, lai sniegtu vairākus a cappella koncertus, bet tepat Rīgā pirmatskaņojumu piedzīvos Georga Pelēča komponētais Rekviēms.

Latvijas Radio koris viesojies Eiropas un pasaules nozīmīgākajās koncertvietās, toskait Nīderlandes “Concertgebouw” un “Muziekgebouw”, Elbas filharmonijā, Elizejas lauku teātrī un Parīzes filharmonijas Mūzikas pilsētā. Sadarbība izvērtusies ar Linkolna centru, Kenedija centru un Volta Disneja koncertzāli, koris muzicējis Djūka universitātes kapelā, ASV Kongresa bibliotēkā, Karalienes Elizabetes zālē, Berlīnes koncertzālē  un Drēzdenes Dievmātes baznīcā Vācijā., kā arī kļuvis par pirmo vokālo vienību, kas ieskandinājusi jauno Hāgas koncertvietu Amere

Koris ir viesojies vairākos prestižos mūzikas festivālos, kuru vidū jāmin “BBC Proms”, Zalcburgas festivāls un jaunās mūzikas festivāls “Klangspuren”, Lucernas festivāls, Francijas radio festivāls Monpeljē, Drēzdenes “Musikfest Erzgebirge” un “Klangvokal” Dortmundē, Baltijas jūras festivāls Stokholmā, “OzAsia Festival” Austrālijā un Montekarlo mākslas pavasaris. Liela ievērība gūta Ziemeļamerikā, piedaloties “White Light Festival” ASV un ”Soundstreams” Kanādā.

2019. gadā Latvijas Radio koris koncertēja Japānā un Ķīnā: divas īpaši veidotas koncertprogrammas oktobrī izskanēja Šanhajā, bet novembra vidū pirmizrādes Honkongā piedzīvoja kora opera NEOARCTIC.

Latvijas Radio koris ir kā radošo meklējumu laboratorija jauno komponistu rokās, mudinot skaņražus aptaustīt un izpētīt klasiskas vokālās dziedāšanas robežas. Aizvadīto divdesmit gadu laikā radošo meklējumu ceļā šī muzikālā vienība radījusi iepriekš vēl neiepazītu izpratni par kori kā daudzslāņainu instrumentu, kurā Latvijas Radio korim raksturīgo, unikālo tembrālo apvienojumu veido katra indivīda nozīmīgais uzdevums un neatkārtojamā tembru palete.

“Ondine”, “Hyperion Records”, “Deutsche Grammophon”, ECM, BIS, “Naïve”, Prima Classica un “Skani”  skaņu ierakstu namos regulāri top jauni Latvijas Radio kora albumi, sadarbībā ar tādiem izciliem diriģentiem kā Haincs Holingers (Heinz Holliger), Rikardo Muti (Riccardo Muti), Rikardo Šajī (Riccardo Chailly) Gustavo Dudamels (Gustavo Dudamel), Larss Ulriks Mortensens (Lars Ulrik Mortensen), Esa Peka Salonens (Esa-Pekka Salonen) un Pīters Filipss (Peter Phillips).

Koris ir strādājis kopā ar Lucernas festivāla orķestri, “Ensemble Intercontemporain”, Ensemble Contrechamps Losandželosas filharmoniķiem (the Los Angeles Philharmonic), “Camerata Salzburg” un “Concerto Copenhagen”.

Latvijas Radio kori 1940. gadā dibinājis leģendārais latviešu diriģents Teodors Kalniņš, kurš to vadīja līdz aiziešanai mūžībā 1962. gadā. No 1963. gada līdz 1986. gadam kora mākslinieciskais vadītājs bijis Edgars Račevskis, pēc kura ciešā tvēriena pie kora nokļuvis diriģents Juris Kļaviņš (1987. – 1992. gads). Kopš 1992. gada Latvijas Radio kori vada mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava un diriģents Kaspars Putniņš.

Diriģenti

Sigvards Kļava
Sigvards Kļava
Kaspars Putniņš
Kaspars Putniņš

Soprāni

Kristīne Barkovska
Kristīne Barkovska
Agnese Pauniņa
Agnese Pauniņa
Iveta Apine
Iveta Apine
Inita Vindava
Inita Vindava
Agate Pooka
Agate Pooka

Alti

Inga Martinsone
Inga Martinsone
Ilze Konovalova
Ilze Konovalova
Santa Kokina
Santa Kokina
Gundega Krūmiņa
Gundega Krūmiņa
Dace Strautmane
Dace Strautmane
Dārta Paldiņa
Dārta Paldiņa

Tenori

Kristofers  Volšs-Sinka
Kristofers Volšs-Sinka
Rūdolfs Bērtiņš
Rūdolfs Bērtiņš
Egils Jākobsons
Egils Jākobsons
Normunds Ķirsis
Normunds Ķirsis
Jānis Kurševs
Jānis Kurševs
Kārlis Rūtentāls
Kārlis Rūtentāls

Basi

Aldis Andersons
Aldis Andersons
Kārlis Bimbers
Kārlis Bimbers
Gundars Dziļums
Gundars Dziļums
Jānis Kokins
Jānis Kokins
Pēteris Vaickovskis
Pēteris Vaickovskis
Vitālijs Stankevičs
Vitālijs Stankevičs